Krievijas militāristi trīs dienas turējuši gūstā un mēģinājuši pierunāt pāriet Krievijas pusē Ukrainas pulkvedi Jūliju Mamčuru, vēsta aģentūra UNIAN. Pulkvedis marta sākumā izpelnījās ievērību, vedot sev pakļautos vīrus uz Krievijas spēku ielenktu bāzi Krimā.
Pulkvedi Mamčuru nolaupīja 22. martā, kad ar bruņutransportieri tika izgāzti armijas bāzes Belbekā vārti un teritorijā ielauzās Krimas "pašaizsardzības spēki". Vēlāk tapa zināms, ka Mamčurs ir nogādāts uz militāro cietumu Sevastopolē.
Trešdien vakarā Mamčuru un citus virsniekus atbrīvoja. Pulkvedis jau atrodas Ukrainas kontrolētajā teritorijā ārpus Krimas, informē žurnālists Jurijs Butusovs, kurš runājis ar Mamčuru pa telefonu uzreiz pēc militārista ierašanās Ukrainas spēku kontrolētā teritorijā.
"3,5 dienas mani turēja vieninieka kamerā. Pirmajā dienā ar mani visu laiku runāja nezināmi Krievijas karavīri - mēģināja pierunāt mainīt militāro zvērestu Ukrainai, pāriet dienestā Krievijas armijā," žurnālists citē Mamčura teikto.
"Pēc tam bija psiholoģisks spiediens - neļāva gulēt, dauzīja pa durvīm. Pašsajūta laba, noskaņojums kaujiniecisks. Ko darīšu tālāk? Sākumā ieiešu dušā, tad pieņemšu lēmumu. Slava Ukrainai!" teicis pulkvedis.
Pulkvedis Mamčurs plaši pamanīts kļuva 4. martā, kad medijos izplatījās video, kā viņš savus neapbruņotos vīrus ierindā ved uz Krievijas karavīru ielenkto bāzi, bet Krievijas spēki raida brīdinājuma šāvienus.
Vēstīts, ka uz 26. martu Krievijas spēki bija pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.
Krievija un Ukraina ir vienojusies par Krimā esošo Ukrainas spēku izvešanu no pussalas. Turpināt dienestu Krievijas armijā nolēmuši aptuveni 50% Ukrainas karavīru.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Kijeva un ASV un Eiropas Savienība (ES) referendumu, kurš noticis pārkāpjot Ukrainas un starptautiskos likumus, kā arī Krievijas militārās intervences apstākļos, neatzīst. Ukrainas amatpersonas norāda, ka referenduma rezultāti un tā augstā aktivitāte (piedalījušies 83% Krimas iedzīvotāju) ir falsificēti.
Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atrodas jau no februāra beigām, kad svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ir ieņēma vai ielenca bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku, lai gan Krievija savu spēku klātbūtni ārpus bāzēm Krimā noliedza.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!