Janukovičs aicina rīkot referendumu par katru Ukrainas apgabalu  (42)

"Kā prezidents, kurš ir ar jums domās un garā, aicinu katru saprātīgi domājošu Ukrainas pilsoni – neļaujiet viltvāržiem jūs izmantot! Pieprasiet referendumu par katra reģiona statusa noteikšanu Ukrainas sastāvā," teikts Janukoviča paziņojumā, kas nonācis Krievijas ziņu aģentūras rīcībā.

Prezidenta aicinājums izskan laikā, kad Ukraina ar bažām vēro Krievijas karaspēka kustību Ukrainas pierobežā un baidās par iespējamu uzbrukumu. Pastāv bažas, ka, izmantojot Krimai līdzīgu scenāriju, Krievijas spēki varētu ieiet Ukrainā, aizbildinoties ar "krievvalodīgo aizsardzību pret radikāļiem".

Tikai visas Ukrainas referendums, nevis pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas, var ievērojami stabilizēt politisko situāciju valstī un saglabāt Ukrainas teritoriālo vienotību, uzskata uz Krieviju aizbēgušais politiķis.

"Pašreizējā, tā saucamā, vara pieņēma likumu paketi, kas tieši pārkāpj Ukrainas Konstitūciju. Šie likumu tika pieņemti Maidana spiediena ietekmē. Pret daudziem tautas deputātiem un viņu ģimenēm tika vērsti vardarbības akti, nemaz nerunājot par pastāvīgām briesmām," teikts paziņojumā.

Janukovičs atkārtoja arī jau zināmo Maskavas nostāju, ka Kijevas notikumi ir "bruņots valsts apvērsums". To, ar teroristisku grupējumu ieročiem un Rietumvalstu pilnu atbalstu, paveikusi opozīcija, norāda eksprezidents, kurš gan pats sevi joprojām uzskata par leģitīmu valsts galvu.

Tāpēc Ukrainas dienvidaustrumos notiekošie [prokrieviskie] protesti ir tikai dabīga reakcija pret "bruņotu valsts apvērsumu", uzsver Janukovičs.

"Anarhijai, kas notiek mūsu ielās, nav nekā kopīga ar demokrātiju," ir pārliecināts Janukovičs.

Maidana līderi pie varas ir nonākuši "uz nacistu kaujinieku pleciem", uzsver Janukovičs. Tūkstošiem bruņotu cilvēku braukā pa valsti, "ieviešot jaunu kārtību". Šo bruņoto vienību un varas neadekvātas rīcības dēļ Ukraina zaudēja Krimu, uzskata Janukovičs.

Prezidents paziņojumā arī skaidro, kāpēc Ukraina neparakstīja asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES), kas pagājušā gada novembrī izraisīja plašos tautas protestus.

Tirgus pilnīga atvēršana padarīti Ukrainas ražojumus konkurēt nespējīgus, turklāt Krievija brīdināja, ka aizsargās savu tirgu, paceļot ievedmuitu no Ukrainas ievestām precēm, skaidro Janukovičs, piebilstot, ka miljoniem cilvēku tā dēļ varētu palikt bez darba.

Janukovičs paziņojumā vēršas pie "Reģionu partijas", lūdzot atcelt viņu no goda priekšsēdētāja amata un izslēgt no politiskā spēka.

Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Krimas pievienošanu Maskava attaisnoja ar referendumā izteikto tautas gribu.

Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Vēstīts, ka Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs no valsts aizbēga pēc februāra asiņainajām sadursmēm Kijevā, kad viņa valdības pretinieku un drošības spēku sadursmēs gāja bojā vairāk nekā 90 cilvēku. Ukrainas parlaments atcēla viņu no amata un izsludināja starptautiskajā meklēšanā, bet cilvēki devās apskatīt Janukoviča pamestās rezidences greznību.

28. februārī Janukovičs preses konferencē no Krievijas pilsētas Rostovas pie Donas paziņoja, ka joprojām ir leģitīms Ukrainas prezidents, bet aizbēdzis, jo viņam un viņa ģimenei draudēja briesmas.

Otro reizi Janukovičs publiski uzstājās 11. martā, apstiprinot iepriekš teikto un norādot, ka ir Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks, kā arī solot drīz atgriezties Ukrainā.