Kā sacīja vairāki ANO diplomāti, kas vēlējās palikt anonīmi, Krievija draudējusi vairākām valstīm, ka pret viņām varētu tikt izvērsti pasākumi, ja tās balsos par Rietumu atbalstīto rezolūciju, kurā nosodīts Krimas referendums par pievienošanos Krievijai un Krievijas īstenotā Krimas aneksija. Pēc diplomātu teiktā, draudus saņēmušo valstu vidū ir Moldova, Kirgizstāna, Tadžikistāna un vairākas Āfrikas valstis.
Draudi neesot bijuši konkrēti, taču draudus saņēmušās valstis skaidri sapratušas, ka Krievijas atmaksas pasākumu vidū var būt viesstrādnieku deportācija, gāzes piegāžu samazināšana vai aizliegums preču eksportam uz Krieviju.
Krievijas misijas ANO pārstāvis paziņojis, ka Krievija nevienam neesot draudējusi. "Mēs vienkārši skaidrojam situāciju," viņš sacīja.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sestdien intervijā valsts telekanāla "Rossija-1" programmā "Nedēļas vēstis ar Sergeju Briļovu" paziņoja, ka rietumvalstīm esot nācies "izgriezt rokas" pussimtam valstu, lai panāktu rezolūcijas pieņemšanu.
ANO Ģenerālā asambleja ceturtdien ar pārliecinošu balsu pārsvaru pieņēma juridiski nesaistošo rezolūciju par Krimas aneksiju: par balsoja 100 asamblejas locekļi, pret - 11, bet 58 no balsošanas atturējās.
Rezolūciju atbalstīja visas rietumvalstis un visas ES dalībvalstis un vēl virkne visu pasaules reģionu valstu, savukārt pret to līdzās ar Krieviju balsoja Zimbabve, Ziemeļkoreja, Sīrija, Sudāna, Kuba, Nikaragva, Bolīvija, Venecuēla, Baltkrievija un Armēnija.
Rezolūcija atsaucas uz ANO Hartu un virkni starptautisku dokumentu, kas garantē Ukrainas suverenitāti un drošību esošajās, starptautiski atzītajās robežās. Rezolūcijā īpaši uzsvērts, ka šā gada 16.martā Sevastopolē, Krimas Autonomajā republikā, notikušais referendums ticis īstenots bez Ukrainas pilnvarojuma, nav atzīts un nevar tikt uzskatīts par pamatu jebkādām Krimas Autonomās republikas vai Sevastopoles pilsētas statusa izmaiņām. Tādēļ visas valstis, starptautiskās organizācijas un specializētās aģentūras aicinātas neatzīt Krimas autonomās republikas un Sevastopoles pilsētas statusa izmaiņas uz minētā referenduma pamata, kā arī atturēties no jebkādas rīcības, kuru varētu interpretēt kā šādu statusa izmaiņu atzīšanu.
Rezolūcija arī apliecina saistības attiecībā uz Ukrainas suverenitātes, politiskās neatkarības, vienotības un teritoriālās integritātes saglabāšanu tās starptautiski atzītajās robežās. Visas valstis aicinātas atturēties no rīcības, kas varētu graut Ukrainas nacionālo vienotību vai teritoriālo integritāti, tai skaitā no mēģinājumiem grozīt Ukrainas robežas, izmantojot draudus vai pielietojot spēku, vai jebkādus pretlikumīgus līdzekļus. Tāpat visas puses aicinātas nekavējoties īstenot tiešu politisku dialogu, lai situāciju atrisinātu mierīgā ceļā. Rezolūcijā apliecināts atbalsts starptautisko organizāciju centieniem palīdzēt Ukrainai aizsargāt visu tās iedzīvotāju, tai skaitā arī minoritātēm piederošo, tiesības.
Jau vēstīts, ka Krievija kopš februāra beigām okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Krievijas parlaments pagājušajā nedēļā ratificēja "līgumu" par Krimas aneksiju, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja attiecīgu likumu par Ukrainai piederošās pussalas uzņemšanu Krievijas sastāvā.
Starptautiskā sabiedrība ir asi nosodījusi Maskavas rīcību un atteikusies atzīt Krimas aneksiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
