Kā viņš sacījis intervijā izdevumam "Welt am Sonntag", NATO paplašināšana uz austrumiem 15 gadu garumā uzskatāma par iespaidīgu veiksmes stāstu gan no jauno dalībvalstu, gan pašas alianses viedokļa. Viņš atgādinājis, ka pirms 15 gadiem aliansei pievienojās Čehija, Ungārija un Polija, pirms desmit gadiem 10 - Latvija, Lietuva, Igaunija, Bulgārija, Rumānija, Slovākija uyn Slovēnija, pirms pieciem gadiem - Albānija un Horvāitja, bet šobrīd uz dalību pretendē Bosnija un Hercegovina, Melnkalne un Gruzija.
Pēc Rasmusena teiktā, Ukrainas krīze apliecinājusi nepieciešamību aizstāvēt nāciju tiesības uz pašnoteikšanos, savukārt Krievija ar savu rīcību Krimā pārkāpusi Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Viņš atgādinājis, ka izvēles brīvība palīdzējusi Eiropai pārvarēt Aukstā kara laiku šķelšanos, un Ukrainas notikumi atgādina, ka šis princips ir jāaizstāv.
Pieminot Ukrainu, Rasmusens norādījis, ka Kijevas atieksme pret pievienošanos aliansei pēdējās desmitgades laikā mainījusies, bet uzsvēris, ka sadarbība ar Ukrainu nostiprinājusies.
Jau ziņots, ka šonedēļ NATO ģenerālsekretārs Briselē tikās ar ASV prezidentu Baraku Obamu un, reaģējot uz Krievijas veikto Krimas aneksiju, izteica atbalstu lielākai alianses militārajai klātbūtnei Austrumeiropā.
Pēc šīs tikšanās Rasmusens solīja intensificēt militāro sadarbību ar Ukrainu, tostarp palīdzot tai modernizēt savus bruņotos spēkus.
Tomēr Obama uzsvēra, ka netiek paredzētas nekādas militārās operācijas Ukrainā, kura nav NATO dalībvalsts.
No 2014.gada 1.oktobra Rasmusenu NATO ģenerālsekretāra amatā nomainīs bijušais Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
