Sestdien Ukrainas pilsētā Doņeckā ar uzrunu prokrievisko aktīvistu mītiņā atkal uzstājās Latvijā labi zināmais nacionālboļševiks Beness Aijo, aicinot iedzīvotājus pieprasīt rīkot referendumu par Donbasas reģiona nākotni.
Runā Aijo norāda, ka "visa Eiropa ir briesmās", jo apvērsuma rezultātā pie varas Kijevā ir nonākusi "eironacistiskā hunta".
Jaunā vara grib slēgt Ukrainas austrumu reģiona derīgo izrakteņu šahtas un atlaist kalnračus, bet raktuvēs uzglabāt radiaoaktīvos atkritumus no visas pasaules, apgalvo orators. "Šo fašistu mērķis ir radīt jaunu Černobiļu," brīdina Aijo.
Viņš arī pauž pārliecību, ka Rietumi un NATO vēlas ielenkt Krieviju un atņemt tai Ukrainu, iegūt kontroli pār dabasgāzes transporta sistēmu un Donbasa rūpniecību.
Kaismīgais orators aicina iedzīvotājus rīkot referendumus katrā Ukrainas reģionā, lai sagrābtu varu. "Mums ir jāņem vara, mums ir jācīnās par varu, godātie biedri," mudina Aijo.
"Šī vara karājas mata galā, mums ir jāizmanto situācija," stāsta Aijo, piebilstot, ka pie parlamenta ēkas Kijevā notiek "pastāvīgi neapmierināto iedzīvotāju protesti". Vara ir jāsagrābj vēl pirms valdības izsludinātajām vēlēšanām, jo pēc tam "te ienāks NATO", biedē organizācijas "Cita Krievija" biedrs.
Ja neizdodas video noskatīties iegultā veidā, tad tas ir šeit.
Vēstīts, ka Beness Aijo mītiņā Doņeckā, aicinot atjaunot Padomju Savienību, uzstājās jau 23. martā.
Beness Aijo savulaik Latvijā aktīvi protestēja gan pret leģionāru gājieniem 16. martā, gan ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā un pat aicināja gāzt Latvijā pastāvošo "nolādēto režīmu". Pret viņu tika sākts kriminālprocess par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un piespriests cietumsods.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina ir nobažījusies, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
