Bijusī Ukrainas premjerministre, partijas "Batkivščina" līdere un prezidenta amata kandidāte Jūlija Timošenko aicina Rietumus palīdzēt nostiprināt Ukrainas aizsardzības spējas, atsaucoties uz politiķes interviju laikrakstā "Financial Times", vēsta "Korrespondent.net".
Timošenko uzsvēra, ka ir svarīgi steidzami pastiprināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, jo tikai tā var pretoties Krievijas tālākam iebrukumam Ukrainā.
"Ja Rietumi pret Krieviju piemēros stingras sankcijas, tad Eiropas Savienība (ES) un ASV, protams, cietīs zināmus zaudējumus. Tomēr es aicinu Rietumus pieņemt šos zaudējumus, jo, ja tas nenotiks, mums parādīsies ievērojami vairāk nopietnu problēmu, kuru risināšanai būs nepieciešamas daudz radikālākas darbības," skaidro Timošenko.
Ukrainā notiekošais nav tikai Kijevas problēma, jo Putins, pārkāpjot valstu robežas, apdraud ģeopolitisko stabilitāti un parāda, ka starptautiskās tiesības un līgumi nedarbojas.
Politiķe uzskata, ka ir maz ticams konflikta noregulējums diplomātiskā ceļā. Maskavas izvirzītās prasības par Ukrainas militāro neitralitāti un valsts federalizāciju Timošenko uzskata par "neokoloniālisma" dienas kārtību, kas sagrautu gan Ukrainu, gan citas bijušās PSRS valstis.
Lai apturētu Krievijas tālāku agresiju, Rietumvalstīm Ukrainas armijai būtu jāpiegādā ne tikai guļammaisi un pārtiku, bet jāsniedz arī militāri tehniskā palīdzība, uzskata politiķe.
"Visai pasaulei ir būtiski jāpastiprina Ukrainas armija, ne kara, bet stabilitātes un atturēšanas potenciāla dēļ," norāda Timošenko.
Timošenko kandidē uz Ukrainas prezidenta amatu 25. maijā gaidāmajās vēlēšanās. Timošenko, kuru 2011. gadā pretrunīgi vērtētā un plaši par politiski motivētu uzskatītā procesā notiesāja uz septiņiem gadiem cietumā par pilnvaru pārsniegšanu, slēdzot gāzes piegādes līgumu ar Krieviju, no cietuma parlaments nolēma atbrīvot pēc Janukoviča bēgšanas 22. februārī.
Vēstīts, ka Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina ir nobažījusies, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
