Pēdējās nedēļās Ukrainā ievērību guvis Latvijā labi zināmais krievu tiesību aizstāvis 'nacbols' Beness Aijo, kurš iesaistījās prokrieviskajās pašaizsardzības vienībās Krimā un piedalās mītiņos Doņeckā, kur iestājas pret Kijevas varu un par PSRS atjaunošanu. Sarunā ar portālu "Delfi", kas notiek dienu pirms viņa aizturēšanas, Aijo stāsta par Ukrainā pieredzēto un saviem politiskajiem mērķiem.
Uz Ukrainu Aijo, kurš strādā Lielbritānijā, nolēmis doties, kad internetā un no saviem biedriem Eduarda Ļimonova politiskajā kustībā "Cita Krievija" uzzinājis, ka Kijevā valsts apvērsuma rezultātā pie varas nonākusi "eironacistiskā hunta", kas sākusi "krievu diskrimināciju" un "sarauj saites ar Krieviju". Aijo uzsver, ka Ukrainā var sākties "tāda pati krievu diskriminācija - aparteīds un etnocīds - kā Latvijā".
Aijo marta sākumā ar lidmašīnu no Lielbritānijas ieradies Kijevā un tālāk ar vilcienu devies taisnā ceļā uz Simferopoli Krimā.
Lai gan kādā savā uzrunā mītiņā Doņeckā Aijo Kijevā notikušo protestu dalībniekus nosauca par "ar degvīnu un narkotikām sabarotiem" cilvēkiem, kas uz Maidanu atnākuši ar "naidu pret krieviem, ebrejiem un citām tautībām", pats gan viņš Kijevas centru nav apmeklējis un savām acīm Maidanu nav redzējis. Viņš no lidostas uzreiz ar taksometru devies uz staciju, kuras apkārtnē viss bijis mierīgi.
"Negribu pat redzēt to netīro, fašistisko Maidanu," stāsta Aijo, skaidrojot, ka ir "šo idiotu" pretinieks. Viņš arī piebilst, ka Kijevā "valda bardaks un faktiski sākas jauns Maidans".
Krimā iepriekš atradušies jau vairāki "Citas Krievijas" biedri, ar kuriem kopā Aijo noīrējis dzīvokli.
"Simferopoles stacijā laipni cilvēki pārbaudīja manas mantas un dokumentus. Pajautāja, kāpēc ierados. Es atbildēju, ka atbalstīt Krimas krievvalodīgos iedzīvotājus, ka esmu par Krieviju. Un gāju pie biedriem," atbild Aijo uz jautājumu, vai Krimā vietējiem separātistiem neradās jautājumi par viņa Latvijas pasi.
Latvijas pilsonība nav šķērslis dalībai "pašaizsardzības vienībā"
Vienības komandieri bija ļoti priecīgi, ka "cilvēki no tālās Latvijas brauc palīgā Krimas iedzīvotājiem", stāsta Aijo. Visas brīvprātīgo vienības, tai skaitā no Kubaņas sabraukušie kazaki, bijuši pakļauti Krimas vadībai, viņš atklāj. Iestājoties vienībā (Trešās divīzijas trešā rota) bija jādod zvērests par uzticību Krimas tautai, apstiprina Aijo.
Pašaizsardzības spēku kazarmās Aijo izsniegts formastērps un ierocis. Tā gan nav bijusi Kalašņikova triecienšautene, kā iepriekš vēstīja atsevišķi Krievijas mediji, bet gan "Makarov" sistēmas pistole. Triecienšautenes izsniegtas "pieredzējušākiem" vīriem, viņš paskaidro.
Uz dežūrām tikusi izsniegta bruņuveste, vairogs un nūja. Aijo kopā ar vienību katru nakti devies patruļās pa pilsētu un tuvējos kalnos. Nekādu īpašu apmācību pirms došanās dežūrā nav bijis, toties komandieri savus brīvprātīgos darbam ar vairogu, nūju un ieroci apmācījuši brīvajos brīžos - dežūru laikā.
Pie šaušanas Aijo patruļās nav nācies ķerties, toties cita vienība gan esot aizturējusi bruņotu radikālās organizācijas "Labējais sektors" aktīvistu.
Dežūras sākušās puspiecos vakarā, bet atgriešanās kazarmās bijusi ap deviņiem rītā, stāsta Aijo, kurš brīvajā laikā vēl paspējis piedalīties mītiņos "pie Ļeņina pieminekļa". Dienesta laikā brīvprātīgie dzīvojuši kazarmās un tikuši pabaroti. Alga brīvprātīgajiem par dalību vienībā nav maksāta, tikai 50 grivnas (aptuveni 3.3 eiro) dotas tējai pēc katras maiņas. "Es esmu stiprs un izturīgs, iepriekšējās politiskās un lauka pieredzes rūdījums," paskaidro Aijo, norādot, ka dienesta režīms viņam nav bijis grūts.
Jautāts par iepriekšējo "lauka" pieredzi, Aijo atklāj, ka pagājušā gada maijā un jūnijā Palestīnā aizsargājis iedzīvotājus pret "Izraēlas armijas agresiju". Ieroči aktīvistu grupai gan nav bijuši - pret "agresoriem" viņi cīnījušies ar akmeņiem.
Pēc 16. marta referenduma un Krimas aneksijas pašaizsardzības vienību izformēja. Aijo, kā citas valsts pilsonis, nav varējis turpināt dienestu nu jau Krievijas spēku sastāvā.
Aktīvists apgalvo, ka Simferopolē nav redzējis Krievijas karavīrus, par kuru klātbūtni Krimā ārpus bāzēm esot pārliecinājušies ārvalstu mediji.
Bruņoti cilvēki formastērpos Simferopolē parādījušies nākamajā dienā pēc referenduma. "Kā mums teica komandieris, tā bija Krievijas specvienība," atbild pārliecinātais krievu tiesību aizstāvis.
Pēc tam Beness Aijo ar biedriem devies uz Doņecku, kur aktīvi piedalās un organizē mītiņus pret Kijevas "huntu" un vietējo administrāciju, kā arī iestājas par referendumu rīkošanu, kuros noteiktu Ukrainas reģionu turpmāko statusu - neatkarību, palikšanu Ukrainas sastāvā, vai pievienošanos Krievijai.
Rīkos referendumu par Latgales autonomiju
Viņš neslēpj, ka šim nolūkam sākumā jāsarīko referendumi Ukrainā, tad Piedņestrā un Latgalē. "Mēs rīkosim referendumu par Latgales autonomiju," apstiprina Latvijas pilsonis. Pēc tam būs jāstrādā, lai Krievijā, Latvijā un citās republikās pie varas nāk lielinieki, jo tikai ar sociālisma sistēmu ir iespējama PSRS atjaunošana, Aijo skaidro radikālos plānus.
Uz jautājumu, kad tas notiks, Aijo atbild: "Nu, kad es atbraukšu uz Latviju, un kad mēs sasniegsim rezultātus Donbasā. Pēc tam Piedņestrā. Un pēc tam Latgalē." Latvijā Aijo grasoties nodarboties ar politiku kopā ar kreisi noskaņotām kustībām - "Zarja", PCTVL, "Krievu skolu štābu", "Sociālistiem" un aktīvistu Edvīnu Puķi.
"Tas, ko mēs darām Krievijā un Latvijā, ir krievu tautas nacionālās atbrīvošanās cīņas formāts," paskaidro Ļeņina un Staļina politikas cienītājs.
Uz jautājumu, kā viņa plāni par sociālisma sistēmu ir savienojami ar Krievijas pašreizējo varu, kuru pats Aijo sarunā nosauc par "valsts - monopolizētu kapitālismu" ar korumpētiem ierēdņiem un oligarhiem, kas nekalpo darba tautas interesēs, revolucionārs norāda, ka atbalsta Krievijas varu par tās pretestību Rietumiem, kuri ir sagrāvuši PSRS un "jau kopš seniem laikiem vēlas Krievijas sadalīšanu".
"Lai Putins pievieno Krimu un varbūt pēc tam Piedņestru, bet mēs pēc tam, kad nobriedīs apstākļi un revolucionārā situācija, padarīsim Krieviju un citas PSRS republikas par sociālistiskām," skaidro Aijo.
Aktīvists nezina cik ilgi vēl paliks Ukrainā, tas varot ievilkties vēl mēnešus. Dzīvošanai viņš izmantojot Lielbritānijā nopelnīto naudu. Uz jautājumu, ko darīs, kad nauda beigsies, Aijo pauž pārliecību, ka viņu atbalstīs vietējie iedzīvotāji.
"Pagaidām pietiek. Mūs Doņeckā ļoti atbalsta un, ja finanses beigsies, cilvēki palīdzēs," ir pārliecināts aktīvists. Viņš arī paskaidro, ka Lielbritānijā sadarbojas ar nodarbinātības aģentūru, kas piedāvā dažādus darbus, tāpēc ilga prombūtne nav šķērslis - darbs vienmēr būšot pieejams. Pārsvarā viņš ar savu biologa izglītību piepelnījies celtniecības nozarē.
Aijo revolucionārie plāni Ukrainā gan ir apdraudēti, jo Doņeckas varas iestādes pagājušajā nedēļā paziņoja, ka "melnādainais aktīvists", kā viņu dēvē Ukrainas medijos, varētu tikt izraidīts no valsts.
Šī iemesla dēļ viņš sarunas laikā atrodoties "slepenā vietā" Doņeckā, bet sestdien un svētdien tik un tā plānojot piedalīties mītiņos. "Jā, ir jācīnās līdz galam," Aijo atbild uz jautājumu, vai ir gatavs tam, ka viņu tomēr var aizturēt un izraidīt no Ukrainas.
Otrdien, dienu pēc sarunas "Skype" programmā, Ukrainas mediji ziņo, ka Beness Aijo ir aizturēts.
Beness Aijo savulaik Latvijā aktīvi protestēja gan pret leģionāru gājieniem 16. martā, gan ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā un pat aicināja gāzt Latvijā pastāvošo "nolādēto režīmu". Pret viņu tika sākts kriminālprocess par aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un piespriests cietumsods.