Ir pamats uzskatīt, ka Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģenti masu protestu laikā februārī Kijevā piedalījās pret protestētājiem vērstās "pretterorisma" operācijas plānošanā un realizēšanā, atsaucoties uz amatpersonām, vēsta aģentūra UNIAN.
Par to preses konferencē, kas veltīta februāra asiņaino notikumu izmeklēšanas rezultātu izklāstīšanai, ceturtdien paziņoja Ukrainas drošības dienesta (UDD) vadītājs Valentīns Naļivaičenko.
"Mums ir pamats uzskatīt, ka tieši šīs grupas, kas atradās vienā no UDD poligoniem, piedalījās tā saucamās "pretterorisma" operācijas plānošanā un realizēšanā," teica Naļivaičenko
"26 Krievijas Federācijas FDD darbinieki tieši piedalījās masu slepkavībās," piebilda UDD priekšnieks.
Sadursmēs Institūta ielā, kur nošauti 17 cilvēki, darbojusies milicijas specvienības "Berkut" speciālā rota ar dzelteniem apsējiem ap rokām, kas arī vainojama šo cilvēku nāvē. Visi operācijas dalībnieki ir noskaidroti, preses konferencē atklāja iekšlietu ministrs Arsens Avakovs.
Savukārt UDD vadītājs norāda, ka uzbrukumā Arodbiedrību ēkai Kijevas centrā, kurā atradās protestētāju štābs, piedalījās 108 specvienības "Alfa" kaujinieki, kas izsēdušies uz ēkas jumta. Tomēr ugunsgrēka dēļ viņi bijuši spiesti doties prom. Ēka gandrīz pilnībā nodega.
Nākamajā dienā centrā darbojušies snaiperi – septiņi "Alfa" virsnieki. Viņi turpinājuši darbību vēl 20. februārī, izvietojot papildu pozīcijas prezidenta administrācijas ēkā. Naļivaičenko norāda, ka daļa "Alfa" darbinieku tiek nopratināti un sadarbojas ar izmeklēšanu, bet daļa kopā ar "Berkut" kaujiniekiem ir aizbēgusi uz Krimu.
Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka algotos huligānus jeb "tituškas", kuri vairākus mēnešus ilgo protestu laikā Kijevā uzbruka miermīlīgajiem demonstrantiem, koordinēja mediju holdinga "Kontakt" vadītājs Viktors Zubrickis, kurš ir saistīts ar bijušo iekšlietu ministru Sergeju Zaharčenko, paziņoja Avakovs.
Kijevas asiņaino notikumu izmeklēšana ir sadalīta četrās daļās, skaidro Avakovs. Pirmā – snaiperu pastrādātās slepkavības; otrā – tiešās apšaudes upuri, visdrīzāk drošībnieku dēļ; trešā - "titušku" nogalinātie; ceturtā – likumsargu nogalināšanas apstākļi.
Vēstīts, ka pagājušā gada novembrī Kijevā sākās protesti pret prezidenta Viktora Janukoviča valdību pēc tam, kad prezidents Viļņā notikušajā Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības samitā neparakstīja sadarbības līgumu ar ES, tā vietā izvēloties ciešāku sadarbību ar Krieviju.
Pēc varas iestāžu mēģinājumiem demonstrantus Kijevas Neatkarības laukumā jeb Maidanā ar spēku izdzenāt, protesti tikai pieņēmās spēkā un pārņēma arī citas valsts daļas. 18. februārī protesti pārvērtās asiņainās drošības spēku un protestētāju sadursmēs, kas turpinājās līdz 20. februārim un noveda pie vairāk nekā 90 cilvēku nāves.
Drošības spēki tiek vainoti uguns atklāšanā pa demonstrantiem. Daudzi neapbruņoti protestētāji krita no snaiperu lodēm.
Prezidents Viktors Janukovičs pēc šiem notikumiem aizbēga no valsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
