Krievija atsauc savu vēstnieku NATO  (105)

Ņemot vērā NATO aktivitātes, ģenerālis Valērijs Jevnevičs atgriezīsies Maskavā, ziņoja Krievijas aģentūra "Itar-Tass", atsaucoties uz Krievijas aizsardzības ministra vietnieku Anatoliju Antonovu.

"Apzināta spriedzes radīšanas politika nav mūsu izvēle. Tomēr mēs neredzam iespēju turpināt sadarbību ar NATO ikdienas režīmā," paziņoja Antonovs.

Viņš arī apsūdzēja NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu, ka tas nāk klajā ar "konfrontējošiem paziņojumiem" un kritizēja NATO pasākumus, kas pastiprina alianses klātbūtni Austrumeiropā.

Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Maskava gaida atbildes no NATO par tās aktivitātēm Austrumeiropā.

Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.

Tas vieš bažas daudzās Austrumeiropas valstīs. NATO spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs brīdina, ka 40 000 Krievijas karavīru pie Ukrainas austrumu robežām ir "ļoti liels, ļoti spēcīgs un ļoti kaujasspējīgs potenciāls", kas faktiski spētu triju līdz piecu dienu laikā sarīkot plašu iebrukumu Ukrainas dienviddaļā.

Vairākas NATO valstis ir nosūtījušas savus iznīcinātājus, lai pastiprinātu gaisa patruļas Austrumeiropas un Baltijas debesīs. Tiek apsvērta arī NATO sauszemes spēku izvietošana reģionā. Polija lūdza savā teritorijā izvietot 10 000 ASV karavīru.

Sagaidāms, ka tuvāko nedēļu laikā NATO varētu nākt klajā ar paziņojumu par "militāro resursu" izvietošanu. Tas varētu ietvert karavīru un karakuģu nosūtīšanu uz Austrumeiropu un Baltijas valstīm.

Tikmēr ASV, domājams, nosūtīs vēl 600 militārpersonas uz gaisa spēku bāzi Rumānijas Melnās jūras piekrastē, kā arī varētu nosūtīt karakuģi uz Melno jūru.