Vienlaikus gan daži no viņiem atzinuši, ka šādu iespēju nevar izslēgt nākotnē.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs žurnālistiem Atēnās norādīja, ka jaunu sankciju ieviešanai neesot īstais brīdis, taču "tām jābūt sagatavotām, jo situācija joprojām ir ļoti bīstama".
Tikmēr Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timmermans Grieķijas galvaspilsētā notiekošo sarunu kuluāros atzinis, ka jaunu sankciju noteikšana esot nevajadzīga, jo jau ieviestie ceļošanas ierobežojumi Maskavas amatpersonām un viņu līdzekļu iesaldēšana ietekmējot tiešās investīcijas Krievijā.
"Domāju, ka sekas tam, ko līdz šim esam paveikuši, ir daudz lielākas, nekā ļaudis reizēm redz," uzsvēra Timmermans.
Arī viņa austriešu kolēģis Sebastiāns Kurcs paziņojis, ka būtu "pilnīgi nepareizi" šobrīd pastiprināt pret Krieviju vērstās sankcijas.
Tikmēr ES augstākā pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Ketrīna Eštone atkārtoti aicinājusi Krieviju pārtraukt savu bruņoto spēku koncentrēšanu Ukrainas pierobežā.
Viņa norādījusi, ka NATO nav apstiprinājusi apgalvojumus par krievu karaspēka atvilkšanu.
"Tas ir patiesi, patiesi svarīgi, lai Krievija parādītu, ka tā nopietni vēlas deeskalāciju, atvelkot karaspēku," uzsvēra Eštone.
Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers norādījis, ka galvenā prioritāte esot politiskās situācijas stabilizācija Ukrainā. Vienlaikus viņš aicinājis Maskavu nebloķēt tirdzniecību ar Kijevu, kā arī nepārtraukt tai energoresursu piegādi.
"Krievijas interesēs nevar būt tādas valsts kā Ukraina sabrukums tās tiešā pierobežā," uzsvēra Šteinmeiers.
Ceturtdien Maskava paziņoja par Ukrainai piegādātās gāzes cenas paaugstināšanu par 80%, un Kijeva jau atzinusi, ka to gaida bankrots, ja no ārpuses netiks sniegta finansiālā palīdzība.
Tikmēr Maskava pieprasa, lai Ukraina mainītu savu konstitūciju, kļūstot par federālu valsti, kā arī apņemtos ievērot militāro neitralitāti.
Kurcs piektdien faktiski atbalstīja Krievijas ultimātu un izteicās, ka Vīne ieteikšot Kijevai pildīt Maskavas prasības. "Ukraina pie mums vērsusies pēc padoma, [kā rīkoties] reģionā," norādīja Austrijas ārlietu ministrs, piebilstot, ka Ukrainas uzņemšana NATO "būtu provokācija pret Krieviju".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!