ES ārlietu ministri vienojas izstrādāt Krimas aneksijas neatzīšanas politiku  (68)

Ministrs kolēģiem ierosinājis, ka tiem Krievijas pilsoņiem no Krimas, kas iesniegs vīzas pieprasījumu kādas no ES dalībvalstu apmeklējumam, tas būs jādara nevis Maskavā, bet gan Kijevā, kas nozīmē, ka konsulārais apgabals nebūs vēstniecības vai konsulāti Krievijā, bet gan Kijevā.

Diplomāti arī bijuši vienisprātis, ka varētu piemērot tādu pašu praksi, kāda pastāv ar Ziemeļkipras vai Dienvidosetijas neatzīšanas politiku.

"Mēs visi esam vienisprātis, ka pēdējā laika notikumi Ukrainā, Krimas aneksijas un pasākumu komplekss, ko ES ir ieviesusi pret Krieviju, mūs ir nostādījuši pilnīgi jaunā ģeopolitiskajā situācijā," sacīja Rinkēvičs. Tāpēc ir nepieciešams gatavot jaunu ES stratēģiju turpmākām attiecībām ar Krieviju, gan ar citām valstīm.

Latvijas politiķis šajā sanāksmē stingri iestājies, ka ES ir jāstiprina partnerība ar ASV. Viens no būtiskākajiem soļiem būtu brīvās tirdzniecības līguma noslēgšana ar ASV, jo tad tiktu izveidots spēcīgākais ekonomiskais bloks pasaulē, ar ko būtu jārēķinās gan Krievijai, gan citām pasaules lielvalstīm, pauda ministrs.

Cieša sadarbība ar ASV ir nepieciešama arī enerģētikā un vēl vairāk būtu jāstiprina arī militārā sadarbība. lai gan patlaban aktuāli ir austrumpartnerības jautājumi, nedrīkst aizmirst arī dienvidpartnerības jautājumus, tostarp notikumus Ēģiptē, uzsvēra Rinkēvičs.

Šī bija ES ārlietu ministru neformālā sanāksme, tāpēc tajā pārsvarā bija viedokļu apmaiņa, kas kalpos par pamatu oficiālo pozīciju veidošanai. Līdz ar to valstīm ir arī dažādi viedokļi par turpmākajiem soļiem saistībā ar notikumu attīstību Ukrainā. Svarīgākais gan ir, ka līdz šim ES dalībvalstīm ir izdevies vienoties par kopēju nostāju, nevis visiem izklīst un katram paliekot pie sava, noteica ministrs.

Jau ziņots, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vakar un šodien Atēnās, Grieķijā, piedalījās ES ārlietu ministru neformālajā sanāksmē. Ārlietu ministri neformālās sanāksmēs tradicionāli tiekas divas reizes gadā