Bijušais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili paredz, ka Krievija iebruks Ukrainā, ja separātisma atbalstītājiem, kas ir ieņēmuši valsts iestādes Ukrainas austrumu pilsētās, izdosies noturēsies tur 48 stundas, vēsta "Korrespondent.net".
"Ja diversanti noturēsies tur 48 stundas, iebruks Krievijas armija," savā "Facebook" kontā raksta Saakašvili.
"Tas ir tāds pats scenārijs kā Krimā: sākumā mītiņš un, ja nenostrādā, pēc tam ieņemšana un Krievijas iebrukums [...]," turpina politiķis.
Gruzijas eksprezidents norāda, ka tagad galvenais ir mobilizēties Ukrainas austrumu robežas aizsardzībai, kā arī jāuzmanās no dažu vietējo armijas komandieru nepakļaušanās Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, brīdina Saakašvili.
Vēstīts, ka svētdien vairākās Ukrainas austrumu pilsētās notika kārtējie prokrieviski noskaņoto aktīvistu mītiņi.
Doņeckā separātisti ieņēmuši Doņeckas apgabala administrācijas ēku, pirms tam tajā pa logu iemetot granātu. Savukārt Luganskā, kur aptuveni tūkstotis mītiņotāju bija ieradušies uz protesta akciju pie Ukrainas drošības dienesta mītnes, protestētājiem pēc sadursmēm ar tiesībsargājošajām iestādēm izdevies ieņemt ēku.
Apgabala administrācijas ēka ieņemta arī Harkovā. Ukrainas iekšlietu ministrs pirmdien paziņoja, ka Harkovas administrācija ir atbrīvota.
Tikmēr jau izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos. Šādas aizdomas pauž vairāku Rietumu mediju žurnālisti.
Ukrainas Iekšlietu ministrija, cenšoties "atvēsināt" apgabalu administrāciju ēku ieņēmējus, nākusi klajā ar publisku atgādinājumu, ka par līdzdalību šādās aktivitātēs draud brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.
Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
