Separātisti pasludina 'Doņeckas Republikas' izveidi; 'Dienvidaustrumu armija' aicina uz cīņu  (230)

Savukārt līdz 11. maijam tikšot sarīkots referendums par Doņeckas tautas republikas izveidi, teikts separātistu pieņemtajā deklarācijā.

Separātisti arī draud, ka būs spiesti lūgt Krievijas aizsardzību, ja Kijeva vērsīsies pret viņiem.Ar tādu lūgumu nepieciešamības gadījumā ievest Ukrainā karaspēku separātisti vērsušies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina.

"Visus šos mēnešus Donbasa iedzīvotāji centās izteikt savu protestu. Vēršamies pie Putina, tikai Krievijā mēs redzam aizsardzību," teikts paziņojumā.

Tikmēr internetā parādījies video, kurā bruņoti separātisti, kas sauc sevi par "Dienvidaustrumu armijas apvienoto štābu" uzrunā no ieņemtās drošības dienesta ēkas Luhanskā aicina cilvēkus iesaistīties "atklātā cīņā" par savām tiesībām, norāda, ka ir gatavi nosūtīt vienību palīgā uz Doņecku.

Pret Kijevas jauno varu noskaņotās kustības "Antimaidan" aktīvistus sociālajos tīklos aicina uz "vispārēju mobilizāciju" Dņepropetrovskā, vēsta "Korrespondent". Cilvēki sākuši pulcēties pie apgabala administrācijas ēkas.

Ukrainas austrumu reģionus ir pārņēmis jauns prokrievisko aktīvistu mītiņu vilnis, kuru laikā sākās uzbrukumi varasiestāžu ēkām, viešot bažas par Krievijas iebrukuma iespējamību.

Separātisti, kuri neatzīst Kijevas varu, ir sagrābuši Ukrainas drošības dienesta ēku un apgabala administrāciju Doņeckā. Drošības dienesta mītne ieņemta arī Luhanskā. Svētdien protestēji iebruka apgabala administrācijas ēkā Harkovā, vēsta "Korespondent.net".

Drošības dienesta ēku Doņeckā aktīvisti ieņēmuši 15 minūšu laikā naktī uz pirmdienu. Tagad tiek pārskatīti iestādes arhīvi un noliktavas, teikts Donbasa "tautas milicijas" paziņojumā. Aktīvisti ar barikādēm nostiprina perimetru, gatavo "uguns punktus" un gaida "Kijevas huntas uzbrukumu", par separātistu paziņojumu informē aģentūra UNIAN. 

Jau izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos. Šādas aizdomas pauž vairāku Rietumu mediju žurnālisti.

Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili prognozē, ka Krievijas karaspēks varētu iebrukt Ukrainā, ja prokrieviskajiem aktīvistiem izdosies noturēties ieņemtajās ēkās 48 stundas.

Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.

Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.

Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.