Prokrieviskie aktīvisti, kas ieņēmuši Doņeckas apgabala administrācijas ēku, īsi pēc "Doņeckas Republikas" pasludināšanas nolēmuši Doņeckas apgabalu pievienot Krievijai un lūdz Putinam Krievijas aizsardzību, vēsta "Korrespondent.net".
To savā "ārkārtas sēdē" nolēmusi "Republikas tautas padome" - Doņeckas administrācijas ēku ieņēmušie separātisti.
"Visus šos mēnešus Donbasa iedzīvotāji centās izteikt savu protestu. Vēršamies pie Putina, tikai Krievijā mēs redzam aizsardzību. Tikai Krievijas miera uzturētāju kontingents ir spējīgs atbalstīt mūsu centienus," paziņoja aktīvisti.
Runājot no tribīnes apgabala administrācijā, oratori arī uzsvēra, ka pret aktīvistiem tiek vērstas represijas un aresti.
Pēc "Doņeckas Republikas" pasludināšanas un lēmuma par tās pievienošanu Krievijai prokrieviskie aktīvisti pie administrācijas ēkas saukuši "Putin, palīdzi" un "Krievija, Krievija".
Vēstīts, ka separātisti Doņeckā pirmdien pasludināja neatkarīgas "Doņeckas Republikas" izveidi.
Tikmēr internetā parādījies video, kurā bruņoti separātisti, kas sauc sevi par "Dienvidaustrumu armijas apvienoto štābu" uzrunā no ieņemtās drošības dienesta ēkas Luhanskā aicina cilvēkus iesaistīties "atklātā cīņā" par savām tiesībām, norāda, ka ir gatavi nosūtīt vienību palīgā uz Doņecku.
Ukrainas austrumu reģionus ir pārņēmis jauns prokrievisko aktīvistu mītiņu vilnis, kuru laikā sākās uzbrukumi varasiestāžu ēkām, viešot bažas par Krievijas iebrukuma iespējamību.
Separātisti, kuri neatzīst Kijevas varu, ir sagrābuši Ukrainas drošības dienesta ēku un apgabala administrāciju Doņeckā. Drošības dienesta mītne ieņemta arī Luhanskā. Svētdien protestēji iebruka apgabala administrācijas ēkā Harkovā, vēsta "Korespondent.net".
Jau izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos. Šādas aizdomas pauž vairāku Rietumu mediju žurnālisti.
Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili prognozē, ka Krievijas karaspēks varētu iebrukt Ukrainā, ja prokrieviskajiem aktīvistiem izdosies noturēties ieņemtajās ēkās 48 stundas.
Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.
Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.
Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.
Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.