Mēģinājumi destabilizēt situāciju Ukrainā nāks par sliktu pašai Krievijai, brīdina ASV  (36)

"ASV valsts sekretārs Džons Kerijs lika saprast, ka jebkuri turpmāki Krievijas mēģinājumi destabilizēt Ukrainu novedīs pie papildu zaudējumiem Krievijai," paziņoja ASV Valsts departamenta pārstāve Džena Psaki.

Pašlaik tiek apspriests jautājums par Ukrainas, ASV, Krievijas un Eiropas Savienības (ES) tiešo sarunu sasaukšanu tuvākajās desmit dienās, norādīja Psaki.

ASV labi saprot, ka aiz pašreizējiem notikumiem Ukrainas dienvidaustrumos ir saskatāma Krievijas iejaukšanās, uzsvēra ASV Valsts departamenta pārstāve.

"Tie, kas uzstājas šajos reģionos, ir prokrieviskie separātisti. Ir skaidri pieņēmumi, ka dažiem no šiem protestētājiem maksā un viņi nav vietējie iedzīvotāji. Tas viss mums rada nopietnas bažas," teica Psaki.

Vēstīt, ka pirmdien vakarā ASV valsts sekretārs Džons Kerijs sazvanījās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, aicinot Krieviju nosodīt "separātistus un provokatorus"

Kerijs arī savam Krievijas kolēģim norādījis, ka Harkovā, Doņeckā un Luhanskā pieredzētās demonstrācijas un reģionālo valdību ēku ieņemšana nešķiet "spontāns notikumu kopums," bet gan "rūpīgi organizēta kampaņa ar Krievijas atbalstu".

Vēstīts, ka Ukrainas austrumu pilsētās svētdien notika prokrieviski mītiņi, kuru laikā separātisti iebrukuši apgabala administrācijas ēkās Doņeckā un Harkovā, kā arī Ukrainas drošības dienesta mītnēs Doņeckā un Luhanskā.

Pirmdien Doņeckas administrāciju ieņēmuši separātisti pasludināja "neatkarīgu Doņeckas Republiku", lēma par tās pievienošanu Krievijai un lūdza Krievijas aizsardzību. Viņu piemēram sekoja arī Harkovas separātisti.

Tikmēr internetā parādījies video, kurā bruņoti separātisti, kas sauc sevi par "Dienvidaustrumu armijas apvienoto štābu" uzrunā no ieņemtās drošības dienesta ēkas Luhanskā aicina cilvēkus iesaistīties "atklātā cīņā" par savām tiesībām, norāda, ka ir gatavi nosūtīt vienību palīgā uz Doņecku.

Jau izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos. Šādas aizdomas pauž vairāku Rietumu mediju žurnālisti.

Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.

Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.

Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.