Doņeckas separātisti atslēdz gāzi un cenšas sagrābt trolejbusus, paziņo mērs  (22)

Pēdējās dienās gāzes padeve tikusi atslēgta 14 dzīvojamajām mājām, bez gāzes diennakti bijuši 482 dzīvokļi, stāsta mērs.

"Tā ir ārkārtas situācija," uzsver Lukjančenko. "Praktiski katru nakti tiek dedzinātas automašīnas. Pie manis vēršas iedzīvotāji. Ir bailes par savu īpašumu," stāsta mērs.

Protestētāji centušies sagrābt sabiedrisko transportu, lai no no trolejbusiem veidotu barikādes. Pirmdien noticis mēģinājums nolaupīt transportu tramvaju un trolejbusu depo, informē pilsētas galva.

Vēstīts, ka Ukrainas austrumu pilsētās svētdien notika prokrieviski mītiņi, kuru laikā separātisti iebrukuši apgabala administrācijas ēkās Doņeckā un Harkovā, kā arī Ukrainas drošības dienesta mītnēs Doņeckā un Luhanskā.

Pirmdien Doņeckas administrāciju ieņēmuši separātisti pasludināja "neatkarīgu Doņeckas Republiku", lēma par tās pievienošanu Krievijai un lūdza Krievijas aizsardzību. Viņu piemēram sekoja arī Harkovas separātisti.

Tikmēr internetā parādījies video, kurā bruņoti separātisti, kas sauc sevi par "Dienvidaustrumu armijas apvienoto štābu" uzrunā no ieņemtās drošības dienesta ēkas Luhanskā aicina cilvēkus iesaistīties "atklātā cīņā" par savām tiesībām, norāda, ka ir gatavi nosūtīt vienību palīgā uz Doņecku.

Jau izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos.

Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.

Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.

Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.