Krievijas iebrukums Ukrainā būtu 'vēsturiska kļūda', brīdina NATO ģenerālsekretārs  (39)

Turpmākai Krievijas intervencei Ukrainā būtu "nopietnas sekas" Maskavas attiecībās ar NATO un tas vēl vairāk izolētu Krieviju starptautiskā līmenī, otrdien Parīzē paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Šie komentāri izskan laikā, kad Ukrainas varas iestādes cenšas tiks galā ar separātistiem, kuri ieņēmuši valsts iestādes Ukrainas austrumu pilsētās.

Maskava otrdien noraidīja ASV apsūdzības, ka tā cenšas destabilizēt situāciju Ukrainā un paziņoja, ka ir gatava piedalīties piedāvātajās ASV, Ukrainas, Eiropas Savienības (ES) un Krievijas sarunās.

Kremlis gan uzstāj, lai pārrunās būtu pārstāvēti arī Ukrainas austrumu un dienvidu reģionu krievvalodīgie iedzīvotāji. Krievijas pārstāvis Sergejs Lavrovs piebilda, ka situācija Ukrainā normalizēsies tikai tad, ja tiks ievērotas krievvalodīgo tiesības.

Maskava brīdināja, ka jebkura spēka lietošana pret separātistiem var izraisīt pilsoņu karu.

Krievija pie Ukrainas robežām koncentrē spēkus, ar kuriem dažu dienu laikā var sarīkot plašu iebrukumu Ukrainā, uzskata NATO spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs.

Vēstīts, ka Ukrainas austrumu pilsētās svētdien notika prokrieviski mītiņi, kuru laikā separātisti iebrukuši apgabala administrācijas ēkās Doņeckā un Harkovā, kā arī Ukrainas drošības dienesta mītnēs Doņeckā un Luhanskā.

Pirmdien Doņeckas administrāciju ieņēmuši separātisti pasludināja "neatkarīgu Doņeckas Republiku", lēma par tās pievienošanu Krievijai un lūdza Krievijas aizsardzību. Viņu piemēram sekoja arī Harkovas separātisti.

Tikmēr internetā parādījies video, kurā bruņoti separātisti, kas sauc sevi par "Dienvidaustrumu armijas apvienoto štābu" uzrunā no ieņemtās drošības dienesta ēkas Luhanskā aicina cilvēkus iesaistīties "atklātā cīņā" par savām tiesībām, norāda, ka ir gatavi nosūtīt vienību palīgā uz Doņecku.

Drošības spēku specvienības atbrīvoja ieņemto Harkovas apgabala administrācijas ēku. Savukārt Doņecā un Luhanskā drošībnieki ieņemtās ēkas ir ielenkuši.

Jau izskan aizdomas par to, ka tas, ka svētdien ar jaunu sparu atsākušies mītiņi separātiski noskaņotajos rajonos nav nejaušība un Krievija var izmantot situācijas eskalāciju par ieganstu bruņoto spēku ieviešanai Ukrainas austrumu apgabalos. 

Krievija ir okupējusi un anektējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Maskava ir paziņojusi, ka aizstāv krievvalodīgos un patur tiesības savus tautiešus aizsargāt arī citos Ukrainas reģionos. Ukraina un Rietumvalstis ir nobažījušās, ka Krievijas spēki varētu iebrukt Ukrainas austrumos. Krievijā Ukrainas pierobežā novērota pastiprināta karaspēka koncentrēšanās un aktivitāte.

Krievijas agresija izraisījusi satraukumu arī citās bijušajās PSRS valstīs.

Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteikuši vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Jau no februāra beigām Krimas pussalu kontrolēja Krievijas spēki - bloķējot vai ieņemot militāros un citus svarīgus objektus. Uz 26. martu Krievijas spēki jau bija pilnībā pārņēmuši visas Ukrainas militārās bāzes Krimā.