Vienojas par Ukrainas krīzei veltītām ASV, ES, Ukrainas un Krievijas sarunām  (1)

Sarunās piedalīsies Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščica, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.

Sarunu norises vieta un laiks pašlaik nav zināms, taču kāda ES amatpersona apstiprināja, ka tikšanās plānota Eiropā.

Tikmēr Kerijs otrdien brīdināja, ka līdz gaidāmajām četru pušu sarunām Krievijai jāmazina pret Ukrainu vērstie draudi, tostarp jāpārtrauc separātistu demonstrācijas Ukrainas austrumu daļā un jāatvelk karavīri no Ukrainas robežas, kur Krievija, pēc ASV amatpersonu teiktā, dislocējusi aptuveni 40 000 militārpersonu.

Krievija līdz šim atvilkusi vienu bataljonu, norādīja Kerijs.

ASV amatpersonas šādu Maskavas rīcību nodēvējušas par nepietiekamu. Bataljonā var ietilpt no 300 līdz 1200 karavīriem.

Nākamnedēļ gaidāmās sarunas būs pirmā reize, kad Krievijas pārstāvji tieši tiksies ar Ukrainas amatpersonām.

Maskava otrdien paziņoja, ka ir gatava piedalīties sarunās ar Briseli un Vašingtonu par Ukrainas nākotni, bet uzstāja, ka sarunās atsevišķi jābūt pārstāvētiem arī Ukrainas austrumiem un dienvidiem.

Jau vēstīts, ka pēdējo dienu laikā vairākās Ukrainas austrumdaļas pilsētās prokrieviskie separātisti sarīkojuši plašas nekārtības. Kijeva uzskata, ka tās inscenējis Kremlis, šādi sagatavojoties iespējamai reģiona aneksijai.

Kijeva pārmetusi Krievijai nekārtību uzkurināšanu, un Vašingtona aicinājusi Kremli pārtraukt mēģinājumus destabilizēt Ukrainu.

Maskava visus tās virzienā vērstos pārmetumus kārtējo reizi noraida un otrdien brīdināja Kijevu, ka jebkura spēka pielietošana Ukrainas austrumos var ieraut valsti pilsoņu karā.

Krievija paziņojusi, ka vienīgais veids, kā izkliedēt spriedzi, būtu Kijevas īstenotas konstitucionālas reformas, kas paredzētu valsts federalizāciju un lielāku neatkarību reģioniem.