NATO spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs trešdien paziņojis, ka pretpasākumi Krievijas militārajiem draudiem Ukrainā varētu ietvert ASV karavīru izvietošanu Austrumeiropas valstīs.
Brīdlovs, kuram līdz 15.aprīlim jāizstrādā sabiedroto spēku nostiprināšanas plāns, intervijā ziņu aģentūrai AP izteicās, ka "nenorakstītu nevienas valsts iesaistīšanos, tostarp Savienoto Valstu".
"Būtībā mēs aplūkojam zemes, gaisa un jūras pasākumu kopumu, kas stiprinātu mūsu austrumu sabiedroto pārliecību. (..) Man dots uzdevums to izstrādāt līdz nākamajai nedēļai. Es esmu pilnībā apņēmies to izdarīt agrāk," pēc NATO konferences Parīzē AP norādīja Brīdlovs.
Viņš arī apstiprināja, ka Krievijas militārā klātbūtne pie Ukrainas robežām nemazinās.
Lai to ilustrētu, Brīdlova darbinieki ļāva AP iepazīties ar komerciālā satelīta fotogrāfijām, kurās Ukrainas pierobežā, tostarp Azovas jūras piekrastē, redzamas Krievijas armijas lidmašīnas, kaujas helikopteri, artilērija un īpašo uzdevuma vienību karavīri.
Uzņēmums "DigitalGlobe" apgalvo, ka fotogrāfijas uzņemtas marta beigās, bet neatkarīgs apstiprinājums to saturam nav gūts.
"Tas, ko mēs šeit redzam, ir aptuveni 40 000 [karavīru] lieli spēki," norādīja Brīdlovs.
"Es to raksturotu kā kombinētu ieroču šķiru armiju. Citiem vārdiem, tā ir armija, kurai ir viss nodrošinājums un iespējas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu militārus mērķus, ja tādi doti," norādīja Brīdlovs.
Viņš atzina, ka Krievijas mērķi joprojām ir neskaidri.
Pierobežā izvietotie spēki var iebiedēt Ukrainu ar savu klātbūtni vien, var doties uz dienvidiem, lai izveidotu tiltu ar Krimu, virzīties gar Melnās jūras piekrasti uz Ukrainas ostas pilsētu Odesu un Moldovas separātisko Piedņestras reģionu vai arī iebrukt citos Ukrainas austrumu reģionos, kur prokrieviskie aktīvisti pieprasa pievienošanos Krievijai, norādīja Brīdlovs.
Lai kāds būtu mērķis, Krievijas spēki ir gatavi rīkoties uzreiz pēc pavēles saņemšanas, atzīmēja Brīdlovs, piebilstot, ka runa ir par 12 stundām.
NATO jau ir pastiprinājusi patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā un ik dienu veic aviācijas kontroles un brīdinājuma sistēmas (AWACS) izlūkošanas lidaparātu patruļas Polijas un Rumānijas gaisa telpā.
Brīdlovs atklāja, ka no dalībvalstīm jau saņēmis pietiekami daudz solījumu par jūras spēku dalību pastiprinātās operācijās līdz gada beigām.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vissarežģītākais ir jautājums par spēku izvietošanu uz zemes, jo šie pasākumi ir visdārgākie un, neuzmanīgi īstenoti, var izskatīties provokatīvi.
"Un visu, ko mēģinām darīt gaisā, uz zemes un jūrā, mēs mēģinām pilnībā raksturot kā aizsardzību," norādīja Brīdlovs.
Viņš uzsvēra, ka iespējām nav ierobežojumu, runa ir par to, kā šie līdzekļi tiek izmantoti, lai būtu uzsvērta aizsardzības dimensija, nevis provokācija. "Un pie tā mēs strādāsim," viņš piebilda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
