Krievijas stratēģiskais uzdevums kosmosā ir palielināt klātbūtni Zemes tuvumā esošās orbītās, sevišķi Mēness kolonizācija, Marsa un citu Saules sistēmas objektu apguves sākšana, atsaucoties uz Krievijas vicepremjeru Dmitriju Rogozinu, vēsta aģentūra "Itar-Tass".
Paziņojums par Krievijas kosmisko stratēģiju nācis klajā laikā, kad izskanējušas ziņas, ka ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija pārtrauc sadarbību ar Krieviju. Kā norādīja Rogozins, tagad Krievijai ir iespēja radīt savu, no "neuzticamiem starptautiskajiem partneriem" neatkarīgu, kosmonautikas stratēģiju.
Krievijas kosmosa nozares tuvākajiem mērķiem ir jābūt kosmisko pakalpojumu tirgus veidošana un pamatu likšana tālā kosmosa resursu izpētei un apguvei.
Īpaša loma te ir nacionālajam projektam "Tālā kosmosa izpēte", atzīmē Rogozins. "Galvenās jomas šīs nacionālas programmas ietvaros būs kodolenerģijas ierīču un enerģijas pārveidošanas plazmas tehnoloģiju radīšana, biotehnoloģijas, robotikas un jaunu materiālu attīstīšana," skaidro Krievijas vicepremjers.
Tajā pašā laikā rit darbs pie pilotējama kompleksa radīšanas lidojumiem uz Mēnesi un nākotnē arī uz Marsu, papildina Rogozins.
Krievijas kosmosa nozares vājā vieta ir augstvērtīgas vietējā ražojuma elektronikas trūkums, atzīst vicepremjers.
NASA Ukrainas saspīlējuma dēļ pārtraukusi sadarbību ar Krieviju, atsaucoties uz noplūdušu dokumentu, vēstīja ārvalstu mediji.
Turpmāk NASA darbinieki nevarēs doties uz Krieviju, kā arī neuzņems Krievijas kolēģus ASV. Liegums attiecas arī uz elektronisku saraksti un videokonferencēm ar Krievijas aģentūras "Roskosmos" darbiniekiem.
Vienīgais izņēmums ir Starptautiskā kosmosa stacija, kur turpināsies abu valstu sadarbība, lai nodrošināt drošu un nepārtrauktu darbu.
Lai nokļūtu kosmosa stacijā, pašlaik NASA ir pilnībā atkarīga no Krievijas un ikreiz maksā teju 71 miljonu dolāru par "biļeti" kosmosa kuģī "Soyuz". Piemēram, pagājušajā nedēļā tas uz Starptautisko kosmosa staciju nogādāja trīs astronautus, no kuriem viens bija amerikānis.