Krievijas Ārlietu ministrija nākusi klajā ar virkni demagoģisku paziņojumu, biedējot Krievijas pilsoņus ar "amerikāņu aģentu" radītiem nolaupīšanas draudiem rietumvalstīs un "Austrumeiropas uzkurinātu rusofobiju".
Līdzās militārai agresijai pret Ukrainu Kremlis izvērš arī apjomīgu propagandas kampaņu, Krievijas amatpersonām un valsts medijiem ik dienas dramatiski biedējot savas valsts pilsoņus ar "fašisma draudiem" Ukrainā un citās kaimiņvalstīs, ar NATO un "Rietumu agresoriem" un piesaucot pret krieviem vērstos "cilvēktiesību pārkāpumus" Baltijas valstīs.
Krievijas Ārlietu ministrija arī citām valstīm piedēvē "starptautisko likumu" neievērošanu, ignorējot faktu, ka, ievedot savu armiju Ukrainas teritorijā, Maskava pārkāpusi ne tikai starptautiskos nolīgumus, bet arī vairākus pašas noslēgtos līgumus, kuros tā garantē Ukrainas teritoriālo neaizskaramību.
Kaut arī visa pārējā pasaule Krimas pārņemšanu ir atzinusi par nelikumīgu Ukrainas teritorijas aneksiju, Krievijas ĀM uzstāj, ka "ASV administrācija bez kāda iemesla atsakās atzīt Krievijas un Krimas apvienošanos, kas pilnībā atbilst starptautisko likumu normām un ANO hartai".
Kā zināms, ANO Ģenerālā asambleja marta beigās pieņēma rezolūciju, kurā nosodīts Krimas referendums par pievienošanos Krievijai un Krievijas īstenotā Krimas aneksija.
Līdzīga rezolūcija tika iesniegta arī ANO Drošības padomē, taču Krievija toreiz izmantoja savas veto tiesības un šo rezolūciju bloķēja.
Turpinot uzkurināt ārējā ienaidnieka tēlu, Krievijas ĀM dramatiskā paziņojumā brīdina, ka "pēdējā laikā būtiski pieaudzis risks", ka Krievijas iedzīvotājus ārvalstīs var nolaupīt amerikāņu aģenti.
Ministrija apgalvo, ka Vašingtona "Krievijas pilsoņu medības vēlas padarīt par ikdienišķu praksi, lai panāktu viņu izdošanu un tiesāšanu ASV pēc, kā likums, apšaubāmām apsūdzībām".
Šāds Krievijas pilsoņu "nomedīšanas" risks pastāvot visās 111 pasaules valstīs, kas ar ASV ir noslēgušas līgumu par apsūdzēto izdošanu tiesāšanai.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Austrumeiropas valstis uzkurinot NATO naidu pret Krieviju, jo tās esot pārņemtas ar "iedomātiem draudiem no Krievijas puses".
Krievijas ĀM arī "pauž satraukumu" par preses brīvības ierobežošanu Ukrainā un Latvijā, kur atslēgti Krievijas valstij piederošie telekanāli.
Krievijas neapmierinātību izraisījis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) slēdziens par Krievijas telekanālu translācijas pārtraukšanu Ukrainā, atzīstot to pamatotu "pamattiesību aizsardzībai".
Kā jau LETA ziņoja, Krievijas varasiestādes pēdējo mēnešu laikā vērsušās pret vairākiem atlikušajiem neatkarīgajiem medijiem, kuru vēstījums atšķiras no Krievijas propagandas kanālu satura.
Janvāra beigās sākās problēmas neatkarīgajam telekanālam "Doždj", kad no tā pārraidīšanas masveidā sāka atteikties Krievijas kabeļu un satelīttelevīzijas.
Pagājušā mēnesī tika atlaista Krievijas vadošā neatkarīgā ziņu portāla "Lenta.ru" galvenā redaktore Gaļina Timčenko. Viņas vietā iecelts Aleksejs Goreslavskis, kurš savulaik vadījis prokremlisko izdevumu "Vzgļad.ru". Pēc redaktora nomaiņas no saviem amatiem aizgāja 95% no medija redakcijas.
Martā arī virkne Krievijas interneta pakalpojumu sniedzēju bloķēja pieeju opozīcijas interneta vietnēm "Grani.ru", "Kasparov.ru" un "Ej.ru", kā arī opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija blogam.
Kā paziņoja komunikāciju uzraudzības aģentūra "Roskomnadzor", šīs vietnes pēc Ģenerālprokuratūras prasības iekļautas aizliegtās informācijas reģistrā par "aicinājumiem uz pretlikumīgām darbībām un līdzdalību pasākumos, kuru norise pārkāpj noteikto kārtību".
ASV Valsts departaments norāda, ka pēdējā gada laikā Krievijas valdība ir pieņēmusi likumus, ieviešot bezprecedenta cenzūru un ierobežojumus medijiem un interneta izdevumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!