Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien pirmo reizi atzina, ka Krievijas karavīri atradušies Krimā pirms referenduma un tā laikā.
"Mūsu mērķis bija nodrošināt apstākļus brīvam balsojumam," norādīja Putins. "Aiz vietējiem aizsardzības spēkiem bija mūsu karavīri. Viņi rīkojās korekti, taču izšķiroši un profesionāli."
"Mums bija jāaizsargā cilvēki no iespējamas ieroču izmantošanas" Ukrainas militārajās bāzēs, sacīja Putins.
Vienlaikus viņš apgalvoja, ka Krimas aneksija neesot bijusi plānota.
"Nekam mēs negatavojāmies," sacīja Putins.
Viņš arī pauda pārliecību, ka Ukrainai "nāks sapratne, ka Krievija nevarēja citādi rīkoties".
Pēcāk Putins arī atzina, ka daļēji Krimas aneksijā nozīme bijusi arī NATO paplašināšanās plāniem.
Krima atrodas ģeopolitiski nozīmīgā vietā un viens no apsvērumiem pussalas aneksijā bija nepieļaut NATO "ietekmes zonas" paplašināšanos šajā reģionā, skaidroja Krievijas prezidents.
Putins norādīja, ka Savienotās Valstis atteikušās parakstīt juridiski saistošu vienošanos, lai apliecinātu, ka tas nav NATO mērķis, un Minhenes Drošības konferencē šā gada sākumā Krievijai esot teikts, ka NATO pūliņi uzņemt bijušās padomju valstis "nav tās darīšana".
Putins arī mudināja Ukrainu iesaistīties "īstā dialogā" ar krievvalodīgo kopienu, piebilstot, ka "militāro lidmašīnu un tanku" izmantošana neatrisinās krīzi Austrumukrainā.
Kremļa saimnieks ceturtdien noliedza, ka nemierus Ukrainā organizē Krievijas specvienības. Pēc Putina teiktā, separātisti esot vietējie iedzīvotāji, kas sacēlušies pret Kijevas varasiestādēm.
"Ukrainas austrumos nav nekādu Krievijas vienību. Nav īpašo spēku, nav instruktoru. Tie ir vietējie pilsoņi," norādīja Putins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
