NATO nosūta daļu no tās karaflotes ātrās reaģēšanas spēku kuģiem uz Baltijas jūru, Ukrainas krīzes apstākļos šādi īstenojot soļus Austrumeiropas sabiedroto aizsardzības nostiprināšanai, ceturtdien pavēstīja alianse.
Piecu nelielu kuģu grupa, kurā ietilpst četri mīnu traleri un viens palīgkuģis, tiks nosūtīti uz Baltijas jūru, kas tur paliks "pārredzamā nākotnē", sacīja NATO jūras spēku pavēlniecības preses pārstāvis.
Karakuģu grupā būs kuģi no Norvēģijas, Nīderlandes, Beļģijas un Igaunijas. Tā ir viena no četrām alianses karaflotes grupām, kas ir pieejamas kā ātrās reaģēšanas vienības.
NATO "atmīnēšanas" grupa ir bijusi neaktīva kopš janvāra, bet pagājušajā nedēļā to atsaucis atpakaļ ASV gaisa spēku ģenerālis Filips Brīdlovs, NATO augstākais komandieris.
"Šajā spriedzes laikā mums likās pareizi dislocēt [šo grupu] Baltijas jūrā plašāka NATO jūras, gaisa un sauszemes spēku darbību kopuma ietvaros," teikts Brīdlova paziņojumā.
Kuģi, kas tagad pulcējas Ķīles ostā, Vācijā, apmeklēs Baltijas jūras ostas, bet nākammēnes piedalīsies iepriekšplānotos manevros, kuru gaitā tiks meklētas abu pasaules karu mīnas un torpēdas.
Alianse ceturtdien paziņoja, ka tā negrasās saasināt situāciju Ukrainā, bet vēlas "demonstrēt solidaritāti" un paaugstināt NATO kaujas gatavību, vēsta ASV raidorganizācija "Amerikas Balss".
Kā ziņots, alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens trešdien paziņoja, ka NATO dalībvalstīs Austrumeiropā tiks izvietoti jūras, gaisa un sauszemes papildspēki, šādi reaģējot uz konflikta saasināšanos Ukrainā.
Vienlaikus NATO nolēmusi "pārskatīt un pastiprināt" aizsardzības plānus. Alianses ģenerālsekretārs gan atteicās precizēt, kur šie papildspēki tiks izvietoti, taču norādīja, ka tiks pastiprinātas gaisa patruļas virs Baltijas jūras, kurp tiks nosūtīti arī jūras papildspēki.
Aliansē pieņemtais lēmums tiks ieviests nekavējoties, turklāt paredzēti arī citi pasākumi, piebilda Rasmusens. Viņš arī uzsvēra, ka NATO būs kopā ar katru sabiedroto, saskaroties ar jebkāda veida draudiem, un apliecināja, ka izziņotie pasākumi pilnībā atbilst starptautiskajām tiesībām un alianses mērķim nodrošināt atturēšanas pasākumus.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki pēdējo dienu laikā Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsākušas pretterorisma operāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!