Vienam no Krimas tatāru līderiem, Ukrainas parlamenta deputātam Mustafam Džemiļevam līdz 2019. gadam ir aizliegts iebraukt Krievijas anektētajā Krimas pussalā, vēsta aģentūra UNIAN.
Krimas tatāru tautas padomes - Medžlisa - interneta vietnē teikts, ka Džemiļevs agri 22. aprīļa rīta ir izbraucis no Krimas uz Kijevu. Šķērsojot Krimas robežu, viņam izsniegts akts par aizliegumu iebraukt Krievijas teritorijā.
Dokumentā norādīts, ka aizliegums iebraukt Krievijas teritorijā Džemiļevam ir spēkā piecus gadus – līdz 2019. gada 19. aprīlim.
Pēdējā laikā Krimas teritorijā iebraukšana liegta daudziem atzītu starptautisku organizāciju pārstāvjiem un diplomātiem, norāda Džemiļevs, bet viņam izsniegtais aizliegums "nav nekas vairāk", "kā rādītājs, ar cik "civilizētu" valsti mums ir darīšana".
Džemiļevs arī norāda, ka par spīti dokumentam uz Krimu vēl dosies.
Vēstīts, ka Krievija pēc 16. martā notikuša starptautiski neatzīta referenduma Krievijas karaspēka klātbūtnē anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krimas tatāri referendumu boikotējuši.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA, jau vēstīja, ka 1944.gadā Staļina deportācijās uz Vidusāziju tika izsūtīti teju visi Krimas tatāri, kuru skaits jau Krievijas impērijas laikā represiju dēļ bija sarucis no pieciem miljoniem līdz 300 000.
Kopš 1989.gada 266 000 Krimas tatāru ir atgriezušies Krimā, taču savā vēsturiskajā dzimtenē viņi saskaras ar vairākām grūtībām un plašu diskrimināciju. Lielākās problēmas saistītas ar valodas un kultūras tiesībām. Pēc pussalas aneksijas un "referenduma", ko Krimas tatāri boikotēja, viņi ir satraukti par savu turpmāko likteni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
