Krievijai paliek arvien mazāk laika izmainīt savas politikas kursu attiecībā uz Ukrainu, lai izvairītos no jaunām Rietumu sankcijām, atsaucoties uz ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, vēsta aģentūra UNIAN.
"Logs kursa izmainīšanai aizveras. Prezidentam Putinam un Krievijai ir jāizdara izvēle. Ja Krievija izvēlēsies deeskalācijas kursu, mēs visi to uzņemsim ar lielu prieku. Bet, ja Krievija to nedarīs, pasaule darīs visu, lai cena par šo rīcību Krievijai pieaugtu," ceturtdien Valsts departamenta sēdē paziņoja Kerijs.
Viņš uzsvēra, ka Krievija nav "spērusi nevienu konkrētu soli", lai nomierinātu situāciju Ukrainā, nepildot 17. aprīļa Ženēvas vienošanos, kas paredz nelegālo grupējumu atbruņošanu.
Turpretim Ukraina "savu vārdu tur" un cenšas konfliktu atrisināt, piebilda ASV diplomāts.
Kerijs Krieviju apvainoja demokrātiskā procesa "atklātā sabotāžā", bet Krievijas ierēdņus un medijus propagandas kampaņas īstenošanā ar mērķi stiprināt separātisku noskaņojumu Ukrainā.
Nav šaubu par to, ka "Krievija spēlē aktīvu lomu situācijas destabilizēšanā Ukrainā", ASV izlūkdienestu rīcībā ir pierādījumi tam, uzsvēra Kerijs.
"Ja Krievija turpinās šādu rīcību, tad ne tikai pieļaus lielu kļūdu, bet tā arī būs kļūda, kas ļoti dārgi izmaksās," piebilda Kerijs.
Vēstīts, ka ceturtdien pretterorisma operācijas laikā Slovjanskā Ukrainas spēki iegājuši vairākos separātistu kontrolposteņos uz ceļiem. Iekšlietu ministrija ziņoja par pieciem nogalinātiem separātistu kaujiniekiem, kamēr prokrieviskie spēki ziņo pat par 13 kritušajiem. Vēlāk drošības spēki barikādes pametuši un tajās atkal atgriezušies separātisti.
Reaģējot uz notikumiem Ukrainā, Krievija brīdināja, ka Kijevai par "vēršanos pret savu tautu" būs jāsaskaras ar sekām un sāka militārās mācības Ukrainas robežu tuvumā. Tāpat Maskava ir brīdinājusi, ka Ukrainā varētu ievest "miera uzturētājus".
Jau ziņots, ka Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu. Austrumukrainas separātistu līderi atteikušies šīm prasībām pakļauties, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
