ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda ir gatavas pastiprināt sankcijas pret Krieviju par tās agresiju Ukrainā, vēsta "Korrespondent.net".
G7 valstu līderi vienojušies rīkoties ātri, lai ieviestu jaunas sankcijas, teikts organizācijas paziņojumā. Valstis ir gatavas pastiprināt sankcijas pret Krieviju, lai nodrošinātu nākamajā mēnesī gaidāmo Ukrainas prezidenta vēlēšanu mierīgu norisi.
Septiņas vadošās valstis gatavojas daudz plašākām sankcijām, kas paredzēšot mērus pret dažādiem Krievijas ekonomikas sektoriem.
Sagaidāms, ka 28. aprīlī jaunas sankcijas pret virkni Krievijas pilsoņu un organizāciju, kas saistītas ar situācijas destabilizēšanu Ukrainā, izziņos ASV un Eiropas Savienība (ES), informē aģentūra "Reuters".
ES un ASV jau ir ieviesušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krimas aneksiju. Vašingtona un Brisele izveidoja sarakstu ar personām, kurām liegta brīva ceļošana un iesaldēti viņu aktīvi.
Vēstīts, ka ceturtdien pretterorisma operācijas laikā Slovjanskā Ukrainas spēki iegājuši vairākos separātistu kontrolposteņos uz ceļiem. Iekšlietu ministrija ziņoja par pieciem nogalinātiem separātistu kaujiniekiem, kamēr prokrieviskie spēki ziņo pat par 13 kritušajiem. ošības spēki barikādes pametuši un tajās atkal atgriezušies separātisti.
Reaģējot uz notikumiem Ukrainā, Krievija brīdināja, ka Kijevai par "vēršanos pret savu tautu" būs jāsaskaras ar sekām un sāka militārās mācības Ukrainas robežu tuvumā. Tāpat Maskava ir brīdinājusi, ka Ukrainā varētu ievest "miera uzturētājus".
Jau ziņots, ka Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu. Austrumukrainas separātistu līderi atteikušies šīm prasībām pakļauties, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
