Krievu aģentūra publicē liecības, ka 'Ukrainā ir Ukrainas karavīri'  (107)

Avots Krievijas Aizsardzības ministrijā aģentūrai komentējis, ka attēli liecina par to, ka Kijeva pie Slovjanskas koncentrē spēkus "ar mērķi noslaucīt no zemes virsmas pilsētu ar visiem tās iedzīvotājiem".

Saskaņā ar ministrijas rīcībā esošo informāciju militārajā grupējumā esot 15 000 armijas un Nacionālās gvardes karavīru, aptuveni 160 tanku, 230 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieri.

"Tāda karavīru koncentrācija vienā vietā nav salīdzināma ar pašaizsardzības vienību iespējām, kas bruņotas tikai ar nelielu daudzumu pistoļu un automātu," paskaidrojis aģentūras avots.

Ar publikāciju un satelīta attēliem var iepazīties šeit.

Kijeva un Rietumvalstis situācijas destabilizēšanā Ukrainas austrumos gan vaino pašu Krieviju. Tiek plaši uzskatīts, ka Ukrainā darbojas Maskavas vadīti diversanti.

Vēstīts, ka pie Ukrainas robežām atrodas desmitiem tūkstoši Krievijas karavīru, militāro mācību laikā Maskavas spēki atradušies vien kilometra attālumā no Ukrainas robežas, bet Pentagons piektdien paziņoja, ka pēdējo 24 stundu laikā Krievijas kaujas lidmašīnas vairākas reizes ir ielidojušas Ukrainas gaisa telpā.

Ukrainas Aizsardzības ministrija ir paziņojusi, ka armija ir gatava aizstāvēt valsti un reaģēs, ja Krievijas spēki sāks iebrukumu.

Ceturtdien pretterorisma operācijas laikā Slovjanskā Ukrainas spēki iegājuši vairākos separātistu kontrolposteņos uz ceļiem. Iekšlietu ministrija ziņoja par pieciem nogalinātiem separātistu kaujiniekiem, kamēr prokrieviskie spēki ziņo pat par 13 kritušajiem.

Piektdien Kijeva paziņoja, ka pilnībā bloķē separātistu grupējumu pārņemto Slovjansku, lai nepieļautu promaskavisku papildspēku ierašanos.

Reaģējot uz notikumiem Ukrainā, Krievija brīdināja, ka Kijevai par "vēršanos pret savu tautu" būs jāsaskaras ar sekām un sāka militārās mācības Ukrainas robežu tuvumā. Tāpat Maskava ir brīdinājusi, ka Ukrainā varētu ievest "miera uzturētājus".

Jau ziņots, ka Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.

Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu. Austrumukrainas separātistu līderi atteikušies šīm prasībām pakļauties, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība.