Mūžībā aizgājušie pāvesti Jānis Pāvils II un Jānis XXIII svētdien tiek iecelti svēto kārtā kopīgā ceremonijā, ko vada pāvests Francisks un klātienē vēro viņa priekštecis Benedikts XVI.
Jānis Pāvils II un Jānis XXIII ir divi no mūsdienu katolicisma ietekmīgākajām figūrām, un viņu vienlaicīga iecelšana svēto kārtā tiek vērtēta kā mēģinājums samierināt konservatīvos un liberālos spēkus katoļu baznīcā.
Ceremonija notiek Svētā Pētera laukumā un tiek lēsts, ka to klātienē vēros aptuveni miljons ticīgo, kā arī augstas amatpersonas no vairāk nekā 90 valstīm, tostarp Spānijas karalis Huans Karloss, Francijas premjerministrs Manuels Valss un Zimbabves prezidents Roberts Mugabe.
Katoļu baznīcā, lai personu ieceltu svēto kārtā, nepieciešami divi "apstiprināti" brīnumi. Viens brīnums nepieciešams, lai apstiprinātu personas beatifikāciju jeb pasludināšanu par svētīgu, bet iecelšanai svēto kārtā nepieciešami divi brīnumi.
Tomēr pāvests Francisks apstiprinājis Jāņa XXIII iecelšanu svēto kārtā, pamatojoties tikai uz vienu brīnumu, domājams, tāpēc, ka to prasīja Otrā Vatikāna koncila dalībnieki.
Nelaiķis Jānis Pāvils II par svētīgu tika pasludināts 2011.gada 1.maijā.
Pirmais brīnums, kas tiek piedēvēts viņam, ir franču mūķenes Marī Simonas-Pjēras dziedināšana. Viņa brīnumainā kārtā ir atlabusi no Pārkinsona slimības.
Otrais brīnums noticis tajā pašā dienā, kad Jānis Pāvils II tika pasludināts par svētīgu, proti, 2011.gada 1.maijā. Šis brīnums ir kādas Kostarikas sievietes neparastā izdziedēšanās pēc smadzeņu traumas. Tā notikusi pēc tam, kad cietušās sievietes ģimene sākusi lūgties Jāņa Pāvila II piemiņai.
Lai katoļu baznīca dziedināšanu atzītu par brīnumu, tai ir jābūt tūlītējai, neatgriezeniskai un tai nedrīkst būt zinātniska izskaidrojuma. To, ka noticis brīnums, var apstiprināt vienīgi Svēto kanonizācijas kongregācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
