Iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņoja, ka notiek cīņa ar profesionāliem separātistu algotņiem, kas izmanto arī granātmetējus un citus smagos ieročus. Viņš piebilst, ka separātisti izmanto civiliedzīvotāju aizsegu un atklāj uguni no daudzdzīvokļu ēku logiem. Visa pilsēta esot ielenkta.
Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Turčinovs paziņoja, ka piektdien sāktā operācija Slovjanskā ir vērsta pret kaujinieku galveno bāzi, kas tiek izmantota visa Doņeckas reģiona terorizēšanai.
Viņš norādījis, ka Slovjanskā piektdien izdevies ieņemt "visus nocietinātos teroristu atbalsta punktus un kontrolpunktus", pilnībā aplencot pilsētu, bet Ukrainas pusē ir divi kritušie un septiņi ievainotie. Arī separātisti cietuši lielus zaudējumus, daudzi no viņiem apcietināti.
Separātisti pie Slovjanskas notriekuši divus armijas helikopterus, bet vēl viens lidaparāts, kurā vesti mediķi, apšaudīts. Reaģējot uz notikumiem Slovjanskā Maskava piektdien sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi un paziņoja, ka Kijeva ir iznīcinājusi pēdējo cerību par Ženēvas miera vienošanās izpildi.
Prokrievisko pašaizsardzības vienību pārstāvji stāsta, ka noticis masīvs uzbrukums visiem kontrolposteņiem pa pilsētas perimetru. Ukraiņu spēkus no gaisa atbalstījuši helikopteri.
Pašpasludinātais Slovjanskas mērs Vjačeslavs Ponomarjovs, kurš iepriekš ir lūdzis Vladimiram Putinam ievest Ukrainā karaspēku, paziņojis, ka separātisti notriekuši divus Ukrainas helikopterus, kas apšaudījuši pilsētu, viens pilots esot gājis bojā, ziņo "Korrespondent".
Trešdien pagaidu prezidents Aleksandrs Turčinovs paziņoja, ka armija ir pilnā kaujas gatavībā, reaģējot uz iespējamo Krievijas karaspēka iebrukumu. Viņš arī atzina, ka valdība nekontrolē situāciju separātistu pārņemtajā Doņeckas un Luhanskas reģionā.
Jau ziņots, ka Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki aprīlī Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu. Austrumukrainas separātistu līderi atteikušies šīm prasībām pakļauties, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība.
24. aprīlī pretterorisma operācijas laikā Slovjanskā Ukrainas spēki iegājuši vairākos separātistu kontrolposteņos uz ceļiem. Iekšlietu ministrija ziņoja par pieciem nogalinātiem separātistu kaujiniekiem, kamēr prokrieviskie spēki ziņo pat par 13 kritušajiem.
25. aprīlī Kijeva paziņoja, ka pilnībā bloķē separātistu grupējumu pārņemto Slovjansku, lai nepieļautu promaskavisku papildspēku ierašanos.
Reaģējot uz notikumiem Ukrainā, Krievija brīdināja, ka Kijevai par "vēršanos pret savu tautu" būs jāsaskaras ar sekām un sāka militārās mācības Ukrainas robežu tuvumā. Tāpat Maskava ir brīdinājusi, ka Ukrainā varētu ievest "miera uzturētājus".