Krievijas armijas karavīri, visticamāk, netiks ievesti Austrumukrainā, jo Maskava savus mērķus šajā reģionā varētu sasniegt, izmantojot prokrieviskos grupējumus, šādu viedokli paudis NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs.
Pēc viņa teiktā, Krievijas apgalvojumi, ka Ukrainas austrumu daļā plašos nemierus organizē ukraiņi, ir pilnīgi nepatiesi.
Pēc Brīdlova rīcībā esošajām ziņām, līdzīgi, kā tas bija Krimā, arī Ukrainas austrumos izvietotas Krievijas specvienības.
"Atcerieties, ka [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins noliedza viņu klātbūtni un tagad ir atzinis viņu klātbūtni Krimā. Tas pats notiks arī Ukrainā, kad būs pienācis laiks," Otavā paziņoja NATO spēku virspavēlnieks. "Austrumukrainā atspoguļojas tieši tas, ko mēs pieredzējām Krimā."
Krievija pie Ukrainas robežas koncentrējusi desmitiem tūkstošus karavīru, raisot bažas, ka Maskava varētu iesaistīt sauszemes spēkus, lai "aizsargātu" tā dēvēto krievvalodīgo intereses Ukrainas austrumos.
Kā norādīja Brīdlovs, vēl pirms nedēļas viņš uzskatījis, ka visticamākā Krievijas reakcija būtu karavīru nosūtīšana uz Ukrainas dienvidiem un "tilta" ieņemšana uz Krimu, tālāk virzoties uz Odesu un pēcāk uz rietumiem Moldovas virzienā.
"Šodien es neuzskatu, ka tas ir ticamākais rīcības modelis. Es uzskatu, ka Putins varētu sasniegt savus mērķus Austrumukrainā un nelikt spēkiem šķērsot robežu," skaidroja militārpersona. "Tagad es uzskatu, ka, visticamāk, viņš turpinās darīt to, ko dara - diskreditēt valdību, radīt nemierus, censties sagatavot skatuvi separātistiem."
Pēc Brīdlova teiktā, šāds scenārijs palīdzētu Maskavai nostiprināt savu militāro un ekonomisko ietekmi Austrumukrainā.
"Tādā gadījumā, manuprāt, tas būs ļoti apgrūtinoši NATO, jo, ja karavīri nešķērsos robežu, es uzskatu, ka daudzi vēlēsies ātri atgriezties pie ierastās kārtības, taču es nedomāju, ka Krimas aneksija būtu ierastā kārtība," uzsvēra ģenerālis.
Runājot par NATO politiku, Brīdlovs sacīja, ka Krievijas rīcība Ukrainā apliecinājusi, ka tā nerīkojas kā partnere, un tam vajadzētu pamudināt NATO dalībvalstis palielināt aizsardzības budžeta apmēru, tuvojoties noteiktajam mērķim - 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Mēs esam izkļuvuši no perioda, kurā mēs Krieviju uzskatījām par partneri," sacīja militārpersona. "Mēs šobrīd atrodamies ļoti, ļoti atšķirīgā laikā, un es uzskatu, ka atsevišķām valstīm tas ir jāņem vērā un jāizvērtē."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
