Krievijā noplok pēc Krimas aneksijas radusies eiforija, liecina aptauja  (19)

"Vispārējā eiforija saistībā ar "seno krievu zemju" pievienošanu sāk noplakt. Ja 2014.gada martā 79% Krievijas iedzīvotāju uzskatīja, ka ir jāuzņem reģions, kura iedzīvotāji "referendumā" izteicās par pievienošanos Krievijas Federācijai, tad 2014.gada aprīlī šis rādītājs ir nokrities līdz 58%," citējot "Levadas centra" datus, vēsta ziņu aģentūras "Ukrinform" korespondents Krievijā.

Turklāt 30% "nepavisam nav gatavi" uzņemties līdz ar Krimas pievienošanu radušos izdevumu slogu. Martā tādu bija vien 19%. Pilnā mērā izdevumus par Krimas pievienošanu ir gatavi uzņemties tikai 5% (martā - 7%) Krievijas iedzīvotāju, lielā mērā - 12%, (19%), zināmā mērā - 29% (33%).

Turklāt ir samazinājies to Krievijas iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka Krimas aneksija liecina, ka "Krievija atgriežas pie savas tradicionālās "lielvalsts" lomas, nostiprina savas intereses postpadomju telpā". Aprīlī šādu uzskatu pauda 75% aptaujāto, bet martā - 79%.

Vienlaikus no 9% uz 15% pieaudzis to Krievijas iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka Krievijas darbības liecina par "pieaugošo avantūrismu no Krievijas valsts varas puses, kas cenšas novērst iedzīvotāju uzmanību no reālajām sociāli ekonomiskajām problēmām, korupcijas un neapmierinātības ar varasiestādēm pašā Krievijā".

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi Krimas "pašaizsardzība".

Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas "referenduma" un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.