Iepriekš viņš bija izplatījis leģendu, ka rokas un aci zaudējis, modžahedu pusē cīnoties pret padomju karaspēku Afganistānā, tomēr izrādās, ka tas noticis kādā negadījumā Pakistānā.
Kā vēsta aģentūra "Reuters", bijušais Londonas imāms atzinies, ka traumu guvis laikā, kad strādājis par civilo inženieri Pakistānā. Kāda ar sprāgstvielām saistīta pakistāniešu armijas projekta ietvaros viņš pacēlis konteineru ar ķimikālijām, kas viņa rokās uzsprādzis, un rezultātā viņš ieslīdzis komā.
Savas sešas stundas garās runas laikā Hamza stāstīja par braucieniem uz Afganistānu un citām valstīm. Viņš apraudājās, atceroties slaktiņu Srebrenicā, kad tika nogalināti vairāki tūkstoši musulmaņu.
Hamza (īstajā vārdā Mustafa Kamels Mustafa) atklāja, ka tieši pēc Srebrenicas apmeklēšanas viņš nospriedis, ka musulmaņu jauniešus ir jāapmāca, kā aizstāvēties no ienaidniekiem.
Hamza mēģināja pārliecināt tiesu, ka, neraugoties uz savām dedzīgajām publiskajām runām, privātu sarunu laikā viņš saviem līdzgaitniekiem vienmēr rekomendējis atturēties no vardarbības.
Viņam pat esot piedāvājuši iestāties "Al Qaeda" rindās, bet viņš atteicies. Tomēr Hamza nenoliedza, ka apbrīno šīs teroristiskās organizācijas dibinātāju Osamu bin Ladenu.
ASV Hamzu apsūdz centienos organizēt džihādistu nometni Oregonā, palīdzībā "Al Qaeda" un "Taleban", kā arī sadarbībā ar Jemenas teroristiem, kas 1998. gadā sagrāba ārvalstu tūristu grupu.
Abu Hamzas advokāti uzstāj uz to, ka, neraugoties uz saviem radikālajiem izteikumiem, viņš pats nekad neesot izdarījis noziegumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
