Tāpēc Rietumu prese aicina Krieviju pārstāt no Uzvaras dienas taisīt kultu un fetišu un sākt meklēt jaunu identitāti.
"Jo mazāk kļūst kara veterānu, jo spēcīgāk pieaug viņu autoritāte, bet līdz ar to - arī pensijas. Pēdējais Otrā pasaules kara veterāns, kā daži joko, droši vien būs miljonārs. Dzīvi palikuši ir tik ļoti apkārti ar ordeņiem, ka vairs nav vietas uz mundiera.
Jo senāka kļūst uzvara, jo svarīgāka tā kļūst Jaunajai Krievijai - tas ir vienīgais, ar ko tā var lepoties," raksta Vācijas izdevums "Die Welt".
"Infrastruktūra un lielie ekonomiskie projekti kalpo vien oligarhu kabatu piepildīšanai, izglītība un medicīna ir tālu no Eiropas standartiem. Stāvēt rindās pēc maizes un sviesta kā padomju laikos gluži vairs nenākas, taču atvērtās robežas traucē valdībai no tautas noslēpt savu bezpalīdzību.
Krievi ir uzzinājuši, kā cilvēki dzīvo Eiropā, taču noķert šo līmeni nav viņu spēkos. Līdz ar to Uzvaras diena vismaz ļauj kaut kādā mērā šos trūkumus kompensēt," 9. maija fetišu analizē vācu izdevums.
"Tā vien šķiet, ka šai dienai, šim datumam ir pieskaņota visa Krievijas varenība, viss tās lepnums, it kā katru gadu devītajā maijā izšķirtos tās liktenis.
Pat veterānu mazbērnus audzina godināt šo viņu senču dzīves lielo dienu. Bet kad pienāks viņu pašu diena? Kā izpaudīsies nākamo paaudžu lepnums? Cik vēl ilgi Krievija barosies no šīs uzvaras, pirms spēs pati sev atzīties pastāvīgās sakāvēs, kas kopš kara piedzīvotas?
Katrai nācijai ir kaut kas, kas to saliedē. Krievijā tā ir diena, kurai ir gandrīz 70 gadu, bet valsts joprojām tajā smeļas savu identitāti. Bet varbūt tā ir tikai maska, zem kuras paslēpta tās īstā seja...