Pēc gandrīz 9000 cilvēku aptaujāšanas 12 Eiropas Savienības (ES) valstī secināts, ka 62% aptaujāto "nav nemaz" vai "nav tik daudz" ieinteresēti gaidāmajās EP vēlēšanās, kas notiks no 22.maija līdz 25.maijam.
Tikai 35% respondentu sacīja, ka noteikti dosies balsot, kas ir par astoņiem procentpunktiem mazāk nekā vidējā vēlētāju aktivitāte iepriekšējās EP vēlēšanās 2009.gadā.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vislielākais entuziasms valda Beļģijā, kur balsošana ir obligāta. Tur gatavību doties pie vēlēšanu urnām apliecināja 53% respondentu.
Otrajā vietā seko Francija, kur EP vēlēšanās noteikti gatavojas balsot 44% aptaujāto, bet trešajā vietā ierindojusies Nīderlande ar 41%.
Viszemākais entuziasms valda Lielbritānijā un Polijā, kur attiecīgi tikai 27% un 20% respondentu sacīja, ka noteikti dosies balsot.
Prognozes liecina, ka Francijā un Nīderlandē EP vēlēšanās labus panākumus gūs galēji labējie politiskie spēki, kas, iespējams, var plūkt arī uzvaras laurus, kļūstot par ietekmīgu spēku nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukumā.
Arī Lielbritānijā labi panākumi tiek prognozēti eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības partijai (UKIP).
Aptaujas rezultāti liecina, ka visaugstāk no visiem Eiropas līderiem tiek vērtēta Vācijas kanclere Angela Merkele, kuru "ļoti pozitīvi" vai "diezgan pozitīvi" vērtēja 51% aptaujāto.
Otrajā vietā popularitātes ziņā ierindojas Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kuru atzinīgi vērtēja 35% aptaujāto.
Savukārt visnepopulārākais ir Francijas prezidents Fransuā Olands, kuru pozitīvi vērtēja tikai 20% respondentu, bet negatīvi - 32%, kas ir augstākais negatīvais rādītājs, ko līdz šim izpelnījies kāds Eiropas līderis.
Šomēnes gaidāmās vēlēšanas izšķirs ne tikai to, kuri deputāti turpmākos gadus sēdēs Eiropas Parlamenta krēslos, bet arī lielā mērā noteiks to, kas vadīs Eiropas Komisiju.
Eiropas lielākie politiskie spēki - Eiropas Tautas partija (EPP), sociālisti un liberāļi - ir izvirzījuši savus kandidātus EK prezidenta amatam un cer, ka uzvaras gadījumā viņu kandidāts kļūs par nākamo prezidentu.
Tomēr neskatoties uz šo politisko spēku centieniem popularizēt savus kandidātus, 60% eiropiešu neatpazīst nevienu no viņiem, liecina aptaujas rezultāti.
Aptauju aprīlī veica pētījumu centrs "Ipsos MORI" un tajā piedalījās 8833 respondenti no Beļģijas, Lielbritānijas, Horvātijas, Francijas, Vācijas, Ungārijas, Īrijas, Itālijas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas un Zviedrijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!