Nekārtības, kas ir visai neierasta parādība komunistu pārvaldītajā Vjetnamā, uzliesmoja otrdien, kad tūkstošiem strādnieku sāka streiku, protestējot pret Ķīnas naftas urbšanas iekārtas nogādāšanu uz Paraselu arhipelāga piekrastes ūdeņiem, uz kuriem pretendē arī Japāna.
Protestētāji uzbruka tām ražotnēm, kuras pieder ķīniešiem vai kuras ķīnieši vada. Trīs no ražotnēm tika aizdedzinātas, teikts paziņojumā, kuru izplatījis Vjetnamas-Singapūras industriālais parks.
Par cietušajiem ziņas nav saņemtas. Tikmēr sociālo mediju vietnēs un disidentu blogos parādās informācija, ka grautiņi bijuši daudz plašāki un ka aizdedzinātas aptuveni desmit ražotnes.
Savukārt Taivāna trešdien izsaukusi Vjetnamas vēstnieku saistībā ar postījumiem, kas Vjetnamas dienvidos pret Ķīnu vērsto demonstrāciju laikā nodarīti taivāniešu uzņēmumiem.
Vismaz divi taivānieši ievainoti, bet taivāniešiem piederošiem uzņēmumiem un objektiem nodarīti postījumi, apliecināja Taivānas ārlietu ministrs Dāvids Liņs.
Ministrija mudināja Taivānas uzņēmējus Vjetnamā pie savām fabrikām izvietot uzrakstus "Taivāna" vjetnamiešu valodā, lai izvairītos no tā, ka fabrikas kļūdaini tiek noturētas par komunistiskās Ķīnas uzņēmumiem, vēsta Taivānas oficiālā ziņu aģentūra CNA.
Viens no pasaules lielākajiem elektronikas ražošanas uzņēmumiem "Hon Hai Precision Industry Co" trešdien apliecināja, ka tā ražošanas bāze Vjetnamā nav cietusi.
Tomēr postījumi nodarīti citiem taivāniešu uzņēmumiem, arī apavu ražošanas uzņēmumam "Pou Chen Groups" un tekstilfabrikai "Far Eastern".
Vjetnamas policija un valdības amatpersonas, ar kurām izdevies saistīties aģentūrai AFP, atteikušās sniegt par notikušo jebkādus komentārus.
Starp Vjetnamu un Ķīnu pastāv jau ilgstošs teritoriālais konflikts par šo Dienvidķīnas jūras salu piederību.
Pēdējo dienu laikā Paraselu salu akvatorijā notikušas vairākas nemilitāra rakstura sadursmes.
Nedēļas nogalē Vjetnamā notika plašas pret Ķīnu vērstas demonstrācijas. Eksperti uzskata, ka vjetnamiešu varasiestādes protestus pieļāvušas, lai tādējādi izrādītu savu sašutumu par Pekinas politiku.
Paraselu salas atrodas Ķīnas valdījumā, taču uz tām pretendē arī Vjetnama. Ķīna arhipelāgu sagrāba 1974. gadā, sakaujot ASV atbalstīto Dienvidvjetnamas karaspēku.
Pekina pretendē gandrīz uz visiem Dienvidķīnas jūras ūdeņiem, kas, kā tiek uzskatīts, slēpj bagātīgas naftas un dabasgāzes iegulas.
Naftas iegulu izpēte, kā arī domstarpības par zvejas tiesībām bieži noved pie diplomātiskiem konfliktiem ar Ķīnas kaimiņvalstīm.
1979. gadā starp Ķīnu un Vjetnamu jau izcēlās neilgs, taču asiņains robežkonflikts. Kaut gan abas puses tolaik sevi pasludināja par uzvarētājām, šis konflikts nenoveda pie kādām teritoriālām izmaiņām.