Ar šādu atraktīvu komercializētu ASV vēlēšanām līdzīgu debašu formātu ES necenšas pēkšņi sākt kopēt ASV demokrātijas praksi, bet, padarot debates krāšņākas, mēģina celt tradicionāli zemo vēlēšanu aktivitāti – piemēram, Čehijā, Rumānijā un Slovākijā tā 2009.gada EP vēlēšanās noslīdējusi pat zem 30% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Eiropas Raidorganizāciju apvienība aicinājusi 90 minūtes ilgajās debatēs piedalīties visus piecus ES partiju izvirzītos EK priekšsēdētāja kandidātus — Žanu Klodu Junkeru (Eiropas Tautas partija), Ska Kelleri (Eiropas Zaļo partija), Martinu Šulcu (Eiropas Sociālistu partija), Aleksi Cipru (Eiropas Kreisie) un Giju Verhofštadu (Eiropas Liberāļu un Demokrātu apvienība). Šāda mēroga debates ES sabiedriskās televīzijas pārraidīja pirmoreiz (Latvijā to nodrošināja sabiedriskā medija portāls), un tā bija arī pirmā reize, kad ES iedzīvotāji ar sociālo mediju starpniecību varēja kandidātiem uzdot jautājumus ("Twitter" tīkla mirkļabirkas nosaukums - #TellEurope).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
