Saskaņā ar aptauju, kuru veikusi sabiedriskās domas pētniecības organizācija "Novus" un kuras rezultāti publicēti piektdien, par "pirātiem" gatavi balsot 3,9% zviedru, kas ir pavizam nedaudz zem četru procentu barjeras, kas noteikta iekļūšanai EP. Tomēr tas ir krietni mazāk nekā 7,1% balsu, ko Pirātu partija izcīnīja 2009.gada EP vēlēšanās.
Intervijā, kuru pagājušajā nedēļā tīmekļa izdevumam "The Local" sniedza pašreizējais "pirātu" pārstāvis EP Kritiāns Engstrēms, viņš atzina, ka ES likumdevēju sapulce ir vienīgā politiskā institūcija, kas cīnījusies par interneta brīvību, bet Zviedrijas ārlietu ministru Karlu Biltu, kas labprāt pats izmanto tīmekļa sniegtās iespējas, Engstrēms nosauca par liekuli.
"Pirātus" EP pārstāv arī Amēlija Andersdotera, taču gadījumā, ja aptaujas rezultāti atbilst patiesībai, vismaz vienam no abiem deputātiem nāksies no Briseles doties mājup.
Vislielāko vēlētāju atbalstu pirms EP vēlēšanām Zviedrijā bauda opozīcijā esošie sociāldemokrāti, par kuriem grasās balsot 26,0% zviedru. Viņiem seko pie varas esošie mērenie, kurus atbalsta 16,3% respondentu.
Galēji labējā partija Zviedrijas demokrāti var cerēt uz 6,6% balsu, ierindojoties sestajā vietā. Tādējādi gandrīz droši, ka zviedru galēji labējie, kas nesen izcīnīja pirmās vietas pašu valsts parlamentā, pirmo reizi spēs iekļūt arī EP.
Vienīgā partija, kas, domājams, nepārsniegs četru procentu barjeru, ir centristi, par kuriem 2009.gadā balsoja 5,5% zviedru, bet tagad atbalsta vairs tikai 3,2%.
Zviedrijā jau sākusies iepriekšējā balsošana EP, un vēlēšanu iecirkņi tur strādās līdz 25.maijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
