Pilsētā plānoti vairāki mītiņi, kuru dalībnieki, neatkarīgi no atrašanās vietas, plkst.12 aicināti ievērot klusuma brīdi, pieminot deportācijās cietušos.
Pēc tam plānots gājiens uz pilsētas centrālo laukumu.
Krievijas okupētās Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs ir līdz 6.jūnijam aizliedzis reģionā rīkot masu pasākumus, bet Krimas tatāri gatavojas aizliegumu neievērot.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
1944.gadā lielinieku diktatora Josifa Staļina organizētajās deportācijās uz Vidusāziju tika izsūtīti teju visi Krimas tatāri, kuru skaits jau Krievijas impērijas laikā represiju dēļ bija sarucis no pieciem miljoniem līdz 300 000. Kopš 1989.gada 266 000 Krimas tatāru ir atgriezušies Krimā, taču savā vēsturiskajā dzimtenē viņi saskaras ar grūtībām un plašu diskrimināciju. Lielākās problēmas saistītas ar valodas un kultūras tiesībām. Pēc pussalas aneksijas un "referenduma", ko Krimas tatāri boikotēja, viņi ir satraukti par savu turpmāko likteni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
