Pāvests savā vizītē Tuvajos Austrumos aicinās uz salabšanu starp reliģijām  (9)

Francisks būs tikai ceturtais pāvests, kas apmeklējis Svēto Zemi. 2000. gadā reģionu apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II, bet 2009. gadā - pāvests Benedikts XVI. Tāpat kā iepriekšējās reizes, Vatikāns uzsvēris, ka Romas katoļu galvas vizītei nav politiska rakstura.

Vizītē pāvestu uzaicinājis Izraēlas prezidents Šimons Peress un palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass.

Pāvesta trīs dienas ilgā vizīte Tuvajos Austrumos aizsāksies sestdien, kad Francisks ieradīsies Jordānijā. Pēc Jordānijas apmeklējuma pāvests dosies uz Jordānas upes rietumkrastu, bet pēc tam uz Izraēlu.

Vatikāna lēmums, ka Francisks lidos ar helikopteru tieši no Jordānijas uz Betlēmi, nešķērsojot pa zemi Izraēlas teritoriju, kā to parasti prasa diplomātiskais protokols, ir iepriecinājis palestīniešus, bet sadusmojis Izraēlu.

Svētdien Betlēmē pāvestam paredzēta tikšanās ar palestīniešu prezidentu Mahmudu Abasu, bet pēc tam viņš ieradīsies Jeruzalemē, kur viņš tiksies ar Konstantinopoles patriarhu Bartolomeju, pieminot 50. gadadienu kopš pāvesta Pāvila IV un Konstantinopoles patriarha Atenagora I vēsturiskās tikšanās Jeruzalemē.

1964. gada tikšanās rezultātā tika anulētas 1054. gada ekskomunikācijas, kas izraisīja Lielo šķelšanos Austrumu un Rietumu kristietības starpā.

Izraēlā pāvests uzturēsies 32 stundas, taču ieplānotais ļoti noslogotais grafiks uzjundījis visvairāk pretrunīgu vērtējumu un bažas par drošību.

Pirmdien pāvestam paredzēta tikšanās ar Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu un prezidentu Šimonu Peresu. Izraēlas apmeklējuma laikā Romas katoļu galva apmeklēs arī Raudu mūri un holokausta memoriālu "Yad Vashem".

Izraēlā pāvests nevadīs publisku dievkalpojumu, taču noliks ziedus pie cionistu kustības dibinātāja Teodora Hercla kapa.

Pāvesta Franciska pirmā vizīte Tuvajos Austrumos būs delikāta misija viņa vīzijas par starpreliģiju dialoga virzīšanai, lai veicinātu mieru reģionā.

Tomēr reģionā, kur reliģija un politika ir nedalāmi savijušās, pāvestam trīs dienas ilgajā vizītē Jordānijā, Izraēlā un palestīniešu teritorijās nāksies ievērot piesardzīgu diplomātisku manevrēšanu.

Ikviens viņa solis un ikviens viņa vārds - sākot no tikšanās ar palestīniešu un sīriešu bēgļiem līdz Svētās Zemes kristiešu svētīšanai un sarunām ar nacionālajiem līderiem - tiks rūpīgi uzmanīts, vērtējot to politisko kontekstu.

Pat pāvesta oficiālā programma skārusi Tuvo Austrumu politikā jūtīgu jautājumu. Tajā sešu stundu vizīte Betlēmē nosaukta par "Palestīnas valsts" apmeklējumu, kas jau izraisījis Izraēlas neapmierinātību.

"Mēs neesam pārāk laimīgi par to, bet tāds ir fakts, [ka Vatikāns pielietoto šādu terminu]," aģentūrai "Reuters" atzina Izraēlas parlamenta diplomātiskais padomnieks un bijušais vēstnieks Vatikānā Odeds Benhurs.

Lai uzsvērtu savu pārliecību, ka visas trīs vadošās monoteiskās reliģijas var sadzīvot reģionā un lai palīdzētu nogludināt politisko manevrēšanu, Francisks savā delegācijā pirmo reizi iekļāvis rabīnu un islāma līderi. Buanosaieresas rabīns Abrahams Skorka un Reliģiskā dialoga institūta direktors Omārs Abuds ir Franciska draugi no laikiem, kad viņš bija kardināls savā dzimtajā Argentīnā.

Pēc Vatikāna novērtējuma, viņu klātbūtne ir "ļoti spēcīgs un pārliecinošs signāls" par starpreliģiju dialoga svarīgumu reģionā.

Vatikāns atbalsta divu valstu risinājumu Tuvo Austrumu konfliktā ar garantijām Izraēlas robežai, taču Svētajam Krēslam ir sava nostāja par Jeruzalemes statusu.

Vatikāns vēlas starptautiskas garantijas Jeruzalemes aizsardzībai kā kristietības, islāma un jūdaisma svētai pilsētai. Palestīnieši vēlas Austrumjeruzalemi, ko Izraēla ieņēma 1967. gada kara laikā, par savas valsts galvaspilsētu, bet Izraēla uzstāj, ka Jeruzaleme ir tās "nedalāmā un mūžīgā" galvaspilsēta. Vairums valstu, tostarp Vatikāns, to neatzīst un savas vēstniecības paturējuši Telavivā.