Lietuvā notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta un EP vēlēšanas  (2)

Par vietām Eiropas Parlamentā Lietuvā sacentīsies desmit partijas, no kurām katra nominējusi 19 līdz 22 kandidātus. Lietuviešiem jāizraugās 11 deputāti, kas nākamos piecus gadus viņus pārstāvēs Eiropas Savienības likumdevēju sapulcē.

Pirmajā kārtā ar izteiktu pārsvaru uzvarēja Grībauskaite, kuru atbalstīja 45,89% vēlētāju, bet pašreizējais EP deputāts Balčītis ar 13,63% ierindojās otrajā vietā, atstājot aiz sevis vēl piecus kandidātus.

Balčītis turklāt vienlaikus kandidē gan uz EP deputāta vietu, gan prezidenta amatu, un eksperti lēš, ka viņa izredzes prezidenta vēlēšanās nebūtu lielas pat tad, ja viņam atbalstu būtu izteikuši visi pieci pārējie kandidāti, tomēr zināma intriga pastāv, jo paredzams, ka viņu atbalstīs tie vēlētāji, kam nešķiet pieņemama pašreizējā prezidente.

Sociāldemokrātu kandidāts izteicies, ka EP mandāta dēļ neatteiktos no valsts prezidenta amata, ko uzskata par svarīgāko. Pirms vēlēšanām izskanēja arī pieņēmumi, ka Balčītis varētu pretendēt uz Eiropas komisāra amatu, bet premjers un sociāldemokrātu līderis Aļģirds Butkevičs tos noraidījis kā nepamatotus. Savukārt pats Balčītis vairījies atbildēt uz žurnālistu jautājumu, vai viņš to gribētu, ja prezidenta vēlēšanās zaudētu.

Pēc pirmās kārtas eksperti izteicās, ka Balčītim visupirms būtu jācenšas uzrunāt tos vēlētājus, kuru balsojums bija vērsts tieši pret Grībauskaiti, kā arī maksimāli jāaktivizē sociāldemokrātu elektorāts un jāpārliecina neizlēmīgie vēlētāji.

Tomēr, kā Lietuvas Radio atzinuši laikraksta "Lietuvos rytas" apskatnieks Vītauts Bruveris un sabiedrisko attiecību speciālists Mīkols Katkus, divās nedēļās nedz paši kandidāti, nedz viņu kampaņas nav kļuvušas interesantākas, lai gan Balčītis, ko politologi iedēvējuši par "kluso kandidātu", pēc pirmās kārtas solījies mainīt līdzšinējo kampaņas stilu.

Katkus atgādinājis, ka 1997., 2002. un 2004.gadā prezidenta vēlēšanu otrā kārta bijusi daudz dramatiskāka, bet šai reizē radies iespaids, ka viss atstāts pašu vēlētāju ziņā.

Pēc viņa teiktā, gan abu kandidātu atbalstītāji, gan eksperti gaidījuši pārmaiņas, diskutēts arī, vai Balčītis neatteiksies kandidēt EP vēlēšanās un vai Grībauskaite nelūgs atbalstu kādam no pārējiem kandidātiem, bet nekas tāds nav noticis. Neviens no viņiem abiem nav pārlieku centies piesaistīt sev neizlēmīgākos vēlētājus. Šķiet arī, ka tie vēlētāji, kas balsojuši pirmajā kārtā, jau zina, ko atbalstīs šoreiz, un kandidātu debates viņu izvēli būtiski neietekmē.

Savukārt Bruveris ievērojis, ka Grībauskaite pirms otrās kārtas "par visiem simts procentiem" izmanto tās reklamēšanās iespējas, ko viņai sniedz prezidentes amats, lai Balčītim neizdotos jūtami samazināt balsu starpību. "Šobrīd vairs nav iespējams nošķirt, kur [darbojas] esošā valsts vadītāja un kur - prezidenta amata kandidāte. Viņas aktivitāte patlaban kūsāt kūsā - Krustu kalna apmeklējums, Ielu mūzikas diena, parādīšanās "Cerības skrējiena" dalībniekiem, bet (..) vēlētāju balsis prezidente cenšas piesaistīt diezgan primitīvā veidā," viņš spriedis, pieminot viņas improvizēto tikšanos ar "Aerosmith" līderi Stīvenu Taileru grupas Viļņas koncerttūres laikā, kad Grībauskaite viņam izrādīja prezidenta pili.

Arī pēc pēdējām televīzijas debatēm, kas notika ceturtdienas vakarā un bija veltītas Lietuvas ārpolitikai un drošības politikai, apskatnieki neslēpj vilšanos, ka abiem kandidātiem nedaudz pietrūcis domas vēriena, skaidru un konkrētu ideju, tomēr gandrīz vienprātīgi atzīst, ka pārāka debatēs izrādījusies pašreizējā prezidente.

Līdzīgu vērtējumu uzrāda arī skatītāju aptauja, ko pēc Lietuvas Radio un televīzijas ziņu portāla "Lrt.lt" pasūtījuma veikusi socioloģisko pētījumu kompānija "Baltijos tyrimai" - tā liecina, ka valsts vadītājai savas pozīcijas izdevies vēl vairāk nostiprināt, kamēr nedēļu iepriekš notikušajās debatēs par iekšpolitikas tēmām skatītāju attieksmi vairāk veicās uzlabot tieši Balčītim.

Politologs Ramūns Vilpišausks paudis viedokli, ka Balčītis pat prezidenta kandidātu debatēs vairāk domā par EP vēlēšanām, savukārt prezidente diskutējusi drīzāk ar Balčīša partiju nekā ar viņu pašu.

Pēc viņa teiktā, kandidāti nav devuši pietiekami konkrētas atbildes uz jautājumiem par Lietuvas attiecībām ar Krieviju un par to, kāda vīzija attiecībā uz integrāciju Eiropas Savienībā viņiem būtu pieņemama un kā viņi konkrēti atbalstītu Ukrainu šai ceļā. Balčītis gan diezgan asi kritizējis Grībauskaites attiecības ar Polijas līderiem, bet tā arī nav atbildējis, ko pats darītu citādi. Prezidente savukārt negaidīti skarbi uzbrukusi klātneesošajam Balčīša partijas biedram, finanšu ministram Rimantam Šadžum par viņa izteikumiem, ka Lietuvas aizsardzības finansējums jau šobrīd esot pietiekams, bet Balčītis uz šo kritiku reaģējis tikai netieši.

Portāla "Delfi.lt" galvenā redaktore Monika Garbačauskaite-Budriene uzskata, ka prezidente šajās debatēs izcēlusies ar asāku reakciju, noteiktību un skaidru situācijas izpratni. Viņa pievērsusi uzmanību tam, ka Balčītis ietur vecu veco sociāldemokrātu kursu - "draudzēties ar visiem un uzlabot attiecības ar Austrumiem". Viņš pretnostatījis aizsardzības finansējumu pensiju palielināšanai un eiro ieviešanai, nepiedāvājot konstruktīvus risinājumus, un pat paziņojis: "Ja es būšu prezidents, kara nebūs."

Tikmēr portāls "Balsas.lt" pirms vēlēšanu otrās kārtas nolēmis uzklausīt astroloģi Vaivu Budraitīti, kas prognozējusi, ka uzvarēšot Grībauskaite, bet viņas pārsvars pār Balčīti nebūšot īpaši liels.

Jautāta par abu kandidātu politisko karjeru tālākā nākotnē, viņa izteikusies, ka pašreizējā prezidente pilnīgi noteikti ieņems augstas pozīcijas Eiropas Savienībā, savukārt Balčītim ir diezgan labas izredzes kļūt par Eiropas komisāru.