Petro Porošenko ievēlēšanu Ukrainas prezidenta amatā varētu uzskatīt par stabilizēšanos starptautiski, tiesiski un juridiski, tomēr vēlēšanas nekļūs par ātru risinājumu valsts problēmām, uzskata Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra.
Lai gan jaunā Ukrainas prezidenta Petro Porošenko politiskā retorika ir "promaidana garā", iekšpolitikas problēmām ātrs risinājums nav iespējams, savukārt ekonomiski, visticamāk, viņš rīkosies piesardzīgi, jo valsts "de facto" ir bankrotējusi. "Nedomāju, ka viņam varētu būt radikāla pozīcija, kā vienam otram šķiet," sacīja ārpolitikas eksperts.
Pēc Skudras domām, Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultātus visprecīzāk raksturo kāda Vācijas mediju publikācija, kuras virsrakstā, komentējot vēlēšanu rezultātus, pausts, ka Porošenko ir "prezidents bez valsts". "Zemteksts liecina, ka valsts varas aparāts jeb, akadēmiskiem terminiem runājot, politiski administratīvā sistēma, ir ārkārtīgi neefektīva," norādīja Skudra. Arī preses konferencē, kurā Porošenko piedalījās kopā ar Kijevas pilsētas mēra amatā ievēlēto Vitāliju Kļičko, Kijevas mērs atzinis, ka valstī nepieciešamas reformas.
"Viens no jautājumiem, uz ko viņam [Porošenko] būs jāsniedz atbilde, ir - vai Ukrainas nacionālā valūta tiks devalvēta un par cik procentiem," sacīja eksperts.
Sagaidāms, ka Porošenko politika attiecībās ar Eiropas Savienību (ES) būs piesardzīga. Patlaban ir parafēta ES asociācijas līguma politiskā daļa, bet, visdrīzāk, jaunais prezidents diskutēs par asociācijas līguma ekonomisko daļu, mēģinot iesaistīt diskusijā arī Krieviju, norādīja Skudra.
Viņš uzsvēra, ka nevajadzētu pieņemt, ka proukrainiskajā un proeiropeiskajā nometnē valda harmonija un viedokļu saskaņa.
"Kas attiecas uz Austrumukrainu, ātrs risinājums nav gaidāms un nav iespējams. Man ir aizdomas, ka Ukrainas bruņotie spēki Austurmukrainā netiek izmantoti un tur faktiski karo nacionālā gvarde vai kas līdzīgs zemessargiem, kas ir brīvprātīgie. Pieļauju, ka Ukrainas virsniecībā ir ļoti atšķirīgi noskaņojumi. Lai neizraisītu papildu problēmas, bruņotos spēkus Doņeckas un Luganskas apgabalā neizmanto," pauda ārpolitikas eksperts.
"Dumpinieku līderi ir paziņojuši, ka tās ir ārzemēs notikušas vēlēšanas, kam nav sakara ar Doņeckas un Luganskas pasludinātajām republikām, kurās ir 6,2 miljoni iedzīvotāju, līdzīgi kā Slovākijā, līdz ar to problēmas tur būs ļoti lielas. Jaunais prezidents ir solījis, ka grib doties uz Doņecku, bet dumpinieki ir ieņēmuši lidostu un viņš uz turieni nevar doties," piebilda Skudra.
"Mana pārliecība ir tāda, ka dumpinieki nevis piedalīsies sarunās, bet izvirzīs ultimātus," norādīja eksperts. Krievijas nostāju gan esot grūti prognozēt.
Kā ziņots, 25.maijā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas, kurās saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem uzvaru guvis uzņēmējs, miljardieris, viens no redzamākajiem Maidana protesta kustības atbalstītājiem Petro Porošenko.
Separātisti svētdien mēģināja izjaukt vēlēšanu gaitu Austrumukrainā, un vairāki separātistu komandieri paziņojuši, ka neatzīs Porošenko uzvaru un turpinās cīņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
