EP frakcijas vienojas par sākotnējo atbalstu Junkeram  (2)

Tas nostiprinājis centriski labējās Eiropas Tautas partijas (EPP) izvirzītā kandidāta izredzes pirms otrdien notiekošās Eiropas savienības (ES) dalībvalstu līderu tikšanās, kurā paredzēts izvērtēt vēlēšanu rezultātus un apspriest iespējamās Žozē Manuela Barrozu pēcteča kandidatūras.

Lielāko frakciju vadītāju bijuši vienisprātis, ka tiesības pirmajam censties panākt EP vairākuma atbalstu savai kandidatūrai pienākas Junkeram, kura pārstāvētā EPP vēlēšanās ieguvusi visvairāk balsu.

Kreisi centriskās Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses (S&D) priekšsēdētājs Hanness Svoboda pavēstījis, ka līdzšinējie frakciju vadītāji aicinās dalībvalstu līderus "dot Žanam Klodam Junkeram, lielākās Eiropas Parlamenta politiskās grupas kandidātam, nepārprotamu mandātu sākt sarunas ar pārējām politiskajām grupām".

Tomēr vienlaikus Svoboda uzsvēra, ka sociālistu atbalsts Junkeram arī pēc sarunām ir garantēts tikai tad, ja viņa programma "atbildīs ES pilsoņu vajadzībām un cerībām".

Sociālisti, kas vēlēšanās ierindojās otrajā vietā, uz EK prezidenta amatu izvirzījuši līdzšinējo EP spīkeru Martinu Šulcu, kas pārstāv Vācijas sociāldemokrātus (SPD).

EPP ieguvuši EP 212 deputātu vietas, kamēr S&D - 186. Kopējais vietu skaits EP ir 751, un tādējādi nevienai no lielākajām frakcijām nav absolūtā vairākuma.

Taču nākamajam EK prezidentam nepieciešams ne vien EP vairākuma atbalsts, bet arī ES dalībvalstu piekrišana viņa kandidatūrai, un Junkers īpaši nepatīk Lielbritānijas premjerministram Deividam Kemeronam.

Britu konservatīvie vairs nav EPP sastāvā un tagad veido vairākumu Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcijā, kurā apvienojušās centriski labējās partijas, kas izturas skeptiski pret tā dēvēto ES federalizāciju.

Kemerons Junkeru uzskata par pārlieku lielu federālisma piekritēju un ir pārliecināts, ka bijušais Luksemburgas premjers var apdraudēt viņa ieceri panākt Lielbritānijas ES dalības noteikumu pārskatīšanu.

Kemerons, vēršoties pie saviem kolēģiem no citām dalībvalstīm, otrdien mudinājis neļaut EP sevi "novest no ceļa", izvēloties nākamo EK vadītāju.

Pirms otrdien gaidāmā samita telefoniski sazinoties ar vairāku citu dalībvalstu līderiem, britu premjers uzsvēris, ka tieši viņiem ir jāizvēlas nākamais EK prezidents, neļaujot sev uzspiest EP deputātu atbalstītu kandidatūru.

"Mums jāseko korektai procedūrai, kas paredz, ka tiesības izvirzīt [kandidātu] pieder Eiropadomei," komentējot britu premjera telefonsarunu saturu, norādījis Kemerona pārstāvis.

Līdz ar desmit ES dalībvalstu vadītājiem Kemerons otrdien runājis arī ar Eiropadomes prezidentu Hermanu Van Rompeju.