Kadirovs, kā vēsta Krievijas mediji, publiski paziņojis: "Čečenija ir Krievijas teritorijā ietilpstoša autonama daļa, kurai pašai nemaz nav savu bruņoto spēku." Kadirovs gan arī precizējis, ka liela daļa čečenu uzturoties ārzemēs, līdz ar to esot iespējams, ka kāds, uzņemoties personīgu atbildību, arī atrodoties Austrumukrainā.
Iepriekš gan vēstīts, ka Čečenijas līderis publiski piedāvājis Ukrainas iedzīvotāju aizsardzībai no teroristiem "nosūtīt savus karavīrus".
Ietekmīgais britu izdevums "Financial times" ziņo, ka laikraksta žurnālistiem izdevies gūt apstiprinājumu no pašiem Austrumukrainas kaujiniekiem, kuri apstiprinājuši, ka ir čečenu karavīri, kas ieradušies Ukrainā pēc Kadirova pavēles.
Kaujinieku brigāde, dēvēta par "mežoņu divīziju", esot cietusi zaudējumus 26.maija Doņeckas lidostas operācijā.
Viens no čečenu kaujiniekiem esot miris, savukārt četri nopietni ievainoti. "Mēs atriebsimies par mūsu brāli, viņa vietā nogalinot 100 ienaidniekus," laikrakstam apstiprinājis kaujinieks, kuram uz krūtīm uztetovēts Čečenijas ģerboņa simbols – vilks.
Čečenu kaujinieku klātbūtni Ukrainā apstiprinājušas arī Ukrainas varas iestādes.
Arī vairāki Ukrainas žurnālisti publicējuši fotogrāfijas ar čečenu kaujiniekiem valsts austrumu reģionā:
Čečenija ir Krievijas Federācijas republika, kura atrodas Ziemeļkaukāza federālajā apgabalā. Šis reģions vienmēr ir bijis karu un militāru sadursmju skarts, jo atrodas uz robežas starp islāma un kristiešu zemēm. 1991. gadā Čečenija tika pasludināta par neatkarīgu valsti, taču to neatzina neviena cita pasaules valsts.
Starp Čečeniju un Krieviju 90. gados norisinājās divi kari, kuros bija ļoti daudz upuru. No 2001. gada Krievijas ietekmē un militārā uzraudzībā Čečenijā tiek veidotas Krievijai paklausīgas Čečenijas pārvaldes institūcijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
