Kremlis turpina noliegt, ka Ukrainas dienvidaustrumos atrastos Krievijas karavīri, instruktori un kaujinieki. To intervijā Francijas telekanālam TF1 un radiostacijai "Europe1" apliecināja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
"Nekāda karaspēka, nekādu Krievijas instruktoru Ukrainas dienvidaustrumos nav," sacīja Putins.
Viņš arī paziņoja, ka Krievijas Federācijai nav nodoma pievienot Ukrainu vai destabilizēt situāciju šajā valstī.
"Nē, mēs ar to [ar destabilizāciju] nekad neesam nodarbojušies un nenodarbojamies," sacīja Putins.
Kā zināms, 26.maijā Doņeckas lidostā Ukrainas karavīru kaujās ar promaskaviskajiem separātistiem dzīvību zaudēja arī 31 Krievijas pilsonis. To ir atzinusi arī separātistu vadība un apliecinājuši Krievijas žurnālisti. Vairums kritušo ir čečeni.
Putins intervijā arī sacīja, ka vizītes laikā Normandijā, kur ieradīsies vairāku valstu līderi, arī Ukrainas prezidenta vēlēšanu uzvarētājs Petro Porošenko, ne no viena nebēgs un komunicēs ar visiem.
Francijā 6.jūnijā notiks ceremonijas, par godu Normandijas desanta 70.gadadienai.
"[Francijas] prezidents [Fransuā] Olands bija tik laipns, ka uzaicināja mani kā Krievijas pārstāvi uz šiem svinīgajiem pasākumiem - traģiskajiem, bēdīgajiem un vienlaikus svinīgajiem. Es ar labpatiku pieņemu šo ielūgumu un esmu pateicīgs prezidentam par viņa žestu. Bet tur būs arī citi ciemiņi, es negrasos ne no viena bēgt un, protams, komunicēšu ar visiem," sacīja Putins, atbilsto uz jautājumu, vai viņš runās ar Porošenko.
Putins intervijā Francijas medijiem arī apliecināja, ka ir gatavs runāt ar ASV prezidentu Baraku Obamu.
"Tas ir viņa lēmums. Es esmu gatavs dialogam," sacīja Kremļa saimnieks. Viņš arī pauda cerību, ka pašreizējā situācija neattīstīsies par jaunu Aukstā kara posmu.
"Nav noslēpums, ka ASV politika ir visagresīvākā un rupjākā," viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no ASV Krievija tikpat kā nekur ārzemēs savus karavīrus nav izvietojusi.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi Krimas "pašaizsardzība".
Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas "referenduma" un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
