Francijas prezidents Fransuā Olands piektdien oficiāli atklājis piemiņas pasākumus, kas notiek par godu 70. gadadienai kopš sabiedroto spēku desanta izsēšanās Normandijas krastos 1944. gada 6. jūnijā.
Olands sāka ar cieņas apliecinājumu visiem civiliedzīvotājiem un karavīriem, kuri zaudēja dzīvību dienā, "kas mainīja pasauli".
"Šī diena, kas sākās ar haosu un uguni, beidzās asinīs un asarās, asarās un sāpēs, asarās un priekā 24 stundu beigās, kas mainīja pasauli un uz visiem laikiem iezīmēja Normandiju," sacīja Olands.
"Es vēlētos, lai šodien, šajā 70. gadadienā, nācija apliecina cieņu visiem, civiliedzīvotājiem un karavīriem," viņš piebilda.
Piemiņas pasākumos piedalās ap 20 valstu un valdību galvu, tostarp ASV prezidents Baraks Obama, Lielbritānijas karaliene Elizabete II (attēlā), Krievijas prezidents Vladimirs Putins un jaunais Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
1944. gada 6. jūnijā - tā dēvētajā D-dienā - britu, amerikāņu un kanādiešu vienības, kā arī karavīri no Francijas un citām nacistu okupētajām valstīm šķērsoja Lamanša šaurumu un rītausmā izsēdās Normandijas pludmalēs.
Līdz dienas beigām Francijā bija izsēdušies aptuveni 156 000 sabiedroto karavīru. Kaujās krita aptuveni 10 000 sabiedroto karavīru un tūkstošiem franču civiliedzīvotāju. Vācija zaudēja ap 4000-9000 karavīru. Sabiedroto karavīru izsēšanās Normandijā iezīmēja sākumu nacistu karaspēka atspiešanai Eiropā un palīdzēja nākamajā gadā izbeigt Otro pasaules karu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
