Neraugoties uz to, ka gan ASV, gan ES, gan ANO ģenerālsekretārs nosodījuši vandālisma aktu, kas 14. jūnijā tika vērsts pret Krievijas vēstniecību Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 15. jūnijā paziņoja, ka ir vīlies Rietumu diplomātijā.
Izrādās, Krievija mēģinājusi panākt, lai ANO Drošības padomē tiktu pieņemts paziņojums, kurā nosodīta Ukraina, bet Rietumvalstis šo ierosinājumu nav atbalstījušas. "Viņi mēģināja to saistīt ar piedāvājumu apspriest incidentu ar lidmašīnu, kas tika notriekta dienvidaustrumos (Luhanskā -.red.), vēl kaut kādām lietām, kam nav nekāda sakara ar galveno, tas ir, ka diplomātisko pārstāvniecību neaizskaramība nekādi nedrīkst tikt apšaubīta," Lavrova teikto citē "RIA Novosti".
Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Jurijs Sergejevs gan Ukrainas medijiem apgalvojis, ka paziņojuma izskatīšanu, atsakoties tajā iekļaut līdzjūtības apliecinājumus pie Luhanskas notriektajā lidmašīnā bojāgājušo Ukrainas militāristu un apkalpes piederīgajiem, būtībā bloķējusi pati Krievija.
15. jūnijā Krievijas Ārlietu ministrija nosūtījusi Kijevai notu, kurā pieprasa sodīt personas, kas vainojamas uzbrukumā vēstniecībai, apgalvo Lavrovs, kurš pie vēstniecības notikušo nodēvējis par "bakhāliju, ko sarīkoja malači ar neonacistiskiem un citādi nepiedienīgiem lozungiem".
Krievijas ārlietu ministrs arīdzan apgalvo, ka notikušajā vandalismā esot aktīvi piedalījušies ukraiņu oligarha Igora Kolomoiska finansētā bataljona "Azova" kaujinieki.
"Delfi" jau ziņoja, ka 14. jūnijā pie Krievijas vēstniecības notika pikets, kura dalībnieki vēstniecības ēku apmētāja ar jēlām olām, briljantzaļā šķīdumu un Molotova kokteiļiem. Cietušas vairākas diplomātu automašīnas, ko cilvēki apķēpājuši un sadauzījuši. Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka pie vēstniecības notikusi provokācija un tiesībsargājošās iestādes aizturējušas trīs iespējamos provokatorus.