Eiropas centriski kreisie līderi atbalsta Luksemburgas premjerministra Žana Kloda Junkera kandidatūru Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam, paziņojis Francijas prezidents Fransuā Olands pēc tikšanās ar astoņu Eiropas valstu līderiem.
Olands šo jautājumu sestdien Parīzē vispirms apsprieda divatā ar Itālijas premjerministru Mateo Renci, pēc tam viņiem pievienojās Austrijas kanclers Verners Faimans, Beļģijas premjers Elio di Rupo, Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita, Rumānijas valdības vadītājs Viktors Ponta, Slovākijas premjers Roberts Fico, Čehijas premjers Bohuslavs Sobotka un Maltas premjers Džozefs Muskats.
Sagaidāms, ka jautājums par EK prezidenta amata kandidātiem būs viens no galvenajiem sarunu tematiem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES līderu samitā.
Pret Junkera kandidatūru kategoriski iebilst Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kas solījis šajā jautājumā "cīnīties līdz galam". Lielbritānija norāda, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pagājušajā mēnesī vēlētāji visā kontinentā noraidījuši viņa pārstāvēto pozīciju.
Līdzīgā "minisamitā", kas pirms nepilnām divām nedēļām notika Stokholmā, Kemerons saņēma Zviedrijas premjera Frēdrika Reinfelta un Nīderlandes premjera Marka Rutes atbalstu. Mediji vēstījuši, ka līdzīgās domās ir arī Somijas un Ungārijas līderi.
Junkera kandidatūru atbalsta Vācijas kanclere Angela Merkele un centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP), kas EP vēlēšanās ieguva visvairāk balsu.
Līdz šim nākamā EK prezidenta kandidatūru izvēlējās ES dalībvalstu līderi, taču saskaņā ar Lisabonas līgumā iekļautajiem noteikumiem tagad viņiem "jāņem vērā" EP vēlēšanu rezultāti. Tiesa gan, ko nozīmē "ņemt vērā" vēlēšanu iznākumu, skaidri nav definēts.
Kemerons vēlas, lai nākamo EK prezidentu izvēlas ES dalībvalstu līderi.
Vienošanās par EK prezidenta amata kandidātu jāpieņem līdz jaunā EP sasaukuma pirmajai sēdei, kas gaidāma jūlija sākumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
