Pēc Krievijas iebrukuma Krimā Ukrainas armija nebija spējīga pretoties agresijai, savukārt specdienesti nemitīgi ziņojuši, ka ir jau noteikts laiks iebrukumam pārējā Ukrainas daļā, pavēstījis Augstākās radas spīkers Oleksandrs Turčinovs.
"Aptuveni desmit reizes mēnesī mūsu specdienesti ziņoja, ka laiks iebrukumam no Krievijas puses jau ir noteikts - parasti tas bija 3-4 rītā. Un mēs komandpunktā sēdējām kaujas gatavībā, bet armijas atliekas gatavojās atklātam karam ar austrumu kaimiņu. Taču tas nenotika. Domāju, ka Maskava gaidīja kļūdas no mūsu puses," intervijā žurnālam "Novoje vremja strani" pavēstīja Turčinovs, kurš tolaik pildīja prezidenta pienākumus.
Viņš norādīja, ka tad, kad Krievija iebruka Krimā, armija nebija spējīga pretoties agresijai.
"Krievija pieteica karu, sākās Krimas okupācija. Krievija izvēlējās veiksmīgu laiku: pirmajās dienās aizsardzības ministrs man ziņoja, ka varam Krievijas agresijai likt pretim pat veselus piecus tūkstošus cilvēku. Pa visu Ukrainu," norādīja Turčinovs.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
