Priekšdarbi līguma parakstīšanai ar Gruziju un Moldovu tika paveikti jau pērnā gada novembrī Viļņas Austrumu partnerības samita laikā. Tolaik bija paredzēts, ka līgumu nodoma versiju parakstīs arī Ukraina, taču tā laika valsts prezidents Viktors Janukovičs līgumu neparakstīja. Neilgi pēc tam Kijevā sākās sacelšanās pret prokrieviski noskaņoto valsts varu.
Kijevas protestētāji uzskatīja, ka atteikšanās parakstīt līgumu nozīmē valsts integrācijas virzību Krievijas, nevis ES virzienā.
No jauna ieplānotā ES un Ukrainas Asociācijas līguma pirmā daļa, kas ietver politiskās sadarbības jautājumus, tika parakstīta jau 2014. gada 21. martā, savukārt 27. jūnijā tiks parakstīta atlikusī daļa - Asociācijas līguma vienošanās par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA).
Latvijas vārdā līgumus parakstīs Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Asociācijas līgumi tiek slēgti starp ES un tā sauktajām trešajām valstīm (kas nav nedz ES dalībvalstis, nedz ES kandidātvalstis). Tie rada vieglākus apstākļus un tiesisku pamatojumu ES, lai varētu ar šo "trešo valsti" sadarboties attīstības, politikas, tirdzniecības, sociālo lietu, kultūras un drošības jomas jautājumos. Šie līgumi dod tiesisko bāzi ciešākai sadarbībai starp ES un kādu trešo valsti, kas nākotnē arī reāli varētu kļūt par ES dalībvalsti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
