Atentāts, kas izraisīja karu: Kā pirms 100 gadiem nogalināja erchercogu Franci Ferdinandu  (46)

Slepkavība kļuva par tiešo cēloni notikumu ķēdei, kas, pateicoties lielvalstu alianšu sistēmām un jau kādu laiku briedušajiem konflikta apstākļiem, Austroungārijas un Serbijas strīdā ievilka virkni vadošo valstu, un jau pēc mēneša sākās cilvēces vēsturē vēl nepieredzēta mēroga katastrofa - Pirmais pasaules karš.

Austroungārijas valdošais monarhs Francis Jozefs tobrīd bija 84 gadus vecs un savārdzis, tāpēc atentāts pret troņmantnieku, kuram tuvākajā laikā būtu jāsēžas imperatora krēslā, tika tulkots kā uzbrukums visai impērijai.

Erchercoga slepkavība, kas bija Serbijas galvaspilsētā Belgradā plānotas sazvērestības rezultāts, notika Bosnijā, kuru bija anektējusi Austroungārija. Serbu nacionālisti vēlējās izveidot apvienotas un no Austroungārijas varas brīvas dienvidslāvu zemes.

28. jūnijs Sarajevā

1914. gada 28. jūnija rītā erchercogs ar kundzi ieradās armijas inspicēšanas vizītē Sarajevā. Impērijas varas demonstrēšana šajā datumā bija tiešs apvainojums serbu nacionālistiem, jo 28. jūnijs ir gadadiena 1389. gada serbu zaudētai kaujai ar turkiem Kosovā. Savukārt karaliskajam pārim šis datums bija kāzu gadadiena.

Septiņi atentāta izpildītāji – slepenas organizācijas "Melnā roka" biedri - plānoja troņmantnieku nogalināt mirklī, kad viņš vaļējā automašīnā dosies braucienā pa Sarajevas ielām. Brauciena maršruts bija publicēts avīzēs.

Uzbrucēji sadalījās un izvietojās stratēģiskās maršruta vietās. Pirmais sazvērnieks, gar kuru brauca erchercoga automašīna, nobijās un sagatavoto spridzekli neizmeta. Otra mesto granātu pamanīja troņmantnieka šoferis, kurš paspēja paātrināties, un spridzeklis nokrita aiz automašīnas. Sprādzienā tika ievainoti aptuveni 20 skatītāji, bet Francis Ferdinands palika neskarts.

Granātu izmetušais sazvērnieks Nadeļko Čabrinovičs mēģināja izdarīt pašnāvību, tomēr tas neizdevās un policisti viņu aizturēja. Uz ielas sākās haoss un pārējie sazvērnieki, uzzinot par neveiksmi, notikuma vietu pameta. Pie maršruta palika vien divi atentāta dalībnieki.

Neveiksmīga sagadīšanās

Erchercogs, kura kortežs bija sasniedzis pilsētas domi, nolēma atcelt tālākos dienas plānus, bet tā vietā doties uz slimnīcu apciemot sprādzienā ievainotos. Par plānu maiņu, šķiet, nav bijis informēts vai rīkojumus pareizi nav sapratis troņmantnieka šoferis, kurš no galvenās ielas nogriezās uz Nacionālā muzeja pusi, kas bija iepriekš plānotā maršruta nākamais apmeklējuma objekts.

Kad šoferim norādīja, ka viņš aizbraucis nepareizi, viņš apturēja automašīnu, lai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

Nejaušas sagadīšanās rezultātā troņmantnieka automašīna apstājās tieši pie 19 gadus vecā sazvērnieka Gavrilo Principa, kurš, domādams, ka plāns ir izgāzies, jau devās prom.

Pārsteigts ieraudzīt Franci Ferdinandu tikai dažu metru attālumā, Princips izvilka pistoli un atklāja uguni. Pirms apkārtējie cilvēki jauno studentu neitralizēja, atskanējuši divi vai trīs šāvieni, stāsta aculiecinieki. Principam izdevies norīt cianīda kapsulu, kura gan nav iedarbojusies.

Erchercogu un viņa sievu steidzami nogādāja uz viesnīcu, kur bija plānota karaliskā pāra palikšana. Troņmantnieks, no kura mutes plūda asinis, atvešanas brīdī vēl bija dzīvs, bet armijas ārsts drīz vien konstatēja aristokrāta nāvi. Vīrietis bija sašauts kaklā.

Savukārt troņmantnieka sieva Sofija, kuru sākumā uzskatīja tikai par paģībušu, atvešanas brīdī bija jau mirusi no ievainojuma vēderā.

Atklājot sazvērestības serbiskās saknes, Austroungārija mēnesi pēc atentāta – 28. jūlijā – pieteica Serbijai karu. Baidoties no Krievijas, kura bija solījusi aizsargāt savu slāvu sabiedroto un jau sākusi mobilizāciju, Austroungārija meklēja atbalstu pie Vācijas. Berlīne un Maskava 1. augustā pieteica viena otrai karu. Drīz konfliktā Krievijas pusē iesaistījās Francija un Lielbritānija.

Pēc 100 gadiem

Gavrilo Principu notiesāja uz 20 gadiem cietumā. Viņam izdevās izvairīties no nāvessoda sava nelielā vecuma dēļ. Tomēr pēc paša realizētā atentāta sāktā kara beigas Princips nesagaidīja. Viņš saslima ar tuberkolozi un mira 1918. gada 28. aprīlī cietumā pie Prāgas.

Gadsimtu pēc Pirmā pasaules kara sākuma Gavrilo Princips joprojām ir pretrunīgi vērtēta persona. Vieni viņā saskata varonīgu brīvības cīnītāju pret imperiālo okupāciju, bet citi - teroristu, kura Sarajevā raidītie šāvieni aizsāka četrus sāpju un ciešanu gadus miljoniem cilvēku.

Pārsvarā serbu apdzīvotajos Sarajevas austrumos 27. jūnijā atklāts Gavrilo Principa piemineklis (attēlā), vēsta radio "Brīvā Eiropa".